Cilvēki vīlušies, noguruši, nepietiek laika, spēka, naudas, bet tik ļoti svētkos gribas kopā ar citiem iesaukties – dzīve ir skaista!

Sabiedrības telpa ik uz soļa atgādina – priecājies, baudi, tu esi tā vērts, tev pienākas! Daudz vārdu, skaistu izkārtņu un dažādu šovu. Pat, ja līdzās kaudzes ar baisām ziņām, blakus būs reklama un sauklis: dzīve ir skaista!

Daži saka – labāk tā, nekā būt nūģim un pesimistam. Pesimisms ir nemoderns, jo nomācišs, pesimists ir egoists, kas piesārņo ēteru. Domām ir spēks! Bet Pēteris Donovs, bulgāru filozofs, apgaismots Skolotājs, pauž vienkārši: ”Pesimisms cilvēka dzīvē nav dabīgs. Kad cilvēkam kaut kā trūkst, viņš kļūst pesimistisks. Kad tiek iedots tas, kā viņam trūcis, viņš kļūst optimistisks. Pesimisms un optimisms – tās ir attiecības.”

Mēs esam akceptējuši, ka domām ir spēks. Nu melojam domās. Viss iet kūleņu kūleņiem, apkārt kliedzoša netaisnība, bet domājam labas domas. Trešaias tēva dēls Antiņš bija muļķis, bet viņš nedomāja labas domas, viņš darīja pareizus darbus.

Nākamā modernā smukpatiesība: katrs ir savas laimes kalējs. Tagad katrs kaļam savu laimi, par citu dzīvi vairs nepārdzīvojam. Pat radi mums vajadzīgi līdzās tikai veiksmīgi un apmierināti. Kolektīvie pārdzīvojumi? Kur masu nelaimes? Jā, tās mums patīk. Piedodiet, bet arī te ir šova elementi.

Cilvēki savā strapā nerunā, nav laika, cilvēki viens otram paziņo jaunumus, laiku mērām megabaitos, brīvība ir interneta pārklājums, mīlestība, laulība, draudzība – pagājušais gadsimsts.

Cilvēku īpašību topā tās, kas garantē produktivitāti. 24 stundas dienā spēt mobilizēties, būt stresa izturīgam, ar izcilu loģiku, kreativitāti, darbaspējām, racionalitāti, augstu profesionalitāti, disciplīnu,toleranci, pašatdevi utt.

Labsirdība, empātija, līdzjūtība, cēlsirdība, godprātība, sirsnība, godīgums un visas īpašības, kas raksturo cilvēkā cilvēciskumu, tās ir jau ekstras privātai lietošanai. Mūsdienu sauklis: kauns ir nezināt, nespēt un justies slikti!

Mēs neesam pesimisti. Mēs esam viltus optimisti. Runājam pareizi, uzvedamies uzmundrinoši, dzīvojam intensīvi, atbildam pozitīvi. Sociālajos tīklos pilns ar optimistu labas dzīves apstiprinājumiem. Smaidīgi foto, simtiem laiku. Drūmajiem – labi, ja daži. Tādu arī ir maz – pozitīvie viņus “likvidē” ar savu agresīvo pozitīvismu. Un cilvēki skatās svešas dzīves un domā: ek, kā tam tur labi dzīvojas! Laimīgais. Tur nav smaga darba, problēmu, raižu, asaru, slimību, bēdu, trūkuma, nē! Selektīvs apskaužams dzīves portfolio! Dzīve – mutants, kastrēts no visa nevajadzīgā. Bet cilvēkiem vajag – šis pozitīvisma surogāts, jo kapēc mēs veltītu savu dzīves laiku, lai uzspiestu entos like – patikšanas simbolus viens otram virtuālajā telpa, pat ja dzīvē nekad neesam satikušies. Nē,nē, mēs neesam skaudīgi, atsauksmēs tikai piens un medus – lakstīgalas apklust.

Cita aina ir portālu komentāros. No kurietes tās čūsku un krupju mutes rodas? Komentētāji tiek atdalīti kā atsevišķa suga, teju citplanētieši, tie neesam mēs – tie ir tie – citi. Svešie. Ļaunie. Pesimisti. Neveiksminieki. Dusmīgais pūlis transportā, uz ielas, veikalos, vietās, kur neapmierinātais tūkstošgalvis veļas pāri dzīvei. Tie paši, kas, pēc dažu gudrinieku teiktā, veido Latvijas smago auru. Bet izvelc kādu tādu parādes vietā, un – skat! – cilvēks kā cilvēks.

Pesimisms un optimisms – tās ir attiecības, teicis Pēteris Donovs. Kā viss šajā pasaulē. Cilvēki dzīvo starp cilvēkiem. Cilvēku attiecības var padarīt šo dzīvi ļoti skaistu, var – neglītu. Banalitāte, kas pārbaudīta tūkstošgadēm.

/Patiesā dzīve. Iveta Pumpure-Saulīte, galvenā redaktore, ar dažām manām korekcijām un īsinājumiem. Fotogrāfijā tūkstošu atzinību interneta vidē guvušais īgnais kaķis./.

***