***

Saule spīd vai lietus līst

Domas vien pie tevis klīst.

Sprostu es tām uzcelšu –

Pāri rāpties neļaušu!

*

Sen tās pārlidoja pāri –

Jaunu dvesmu uztver kāri.

Pat ja domāju par citu,

Jūt, ka durvis neaizcirtu.

*

Domas – rožu ziedlapiņas

Nesaskaitāmas ir viņas!

Ja tās visas kaudzē krautu,

“Rožu sārts” – šo darbu sauktu.

*

Domas vien pie tevis klīst

Lai gan rozes ātri vīst.

Ja vēl dāvāsi ko košu,

Rožlapiņu tēju došu!

*

Kur sprosti uzliktie paliek?

Domas visam pāri tiek.

Tad kādēļ jāpiepūlas būtu?

Labāk izdošanos sūtu!

/Aija Štube/

***