***
Reiz man teica ziedu feja īsta:
Pa šo pasauli tik daudz es apkārt klīstu –
Jaunus ziedus modinu, lai izplaucētu,
Lai visu ziedu dvēselīte mūžam nenovīstu!
/Aija Štube/
***
Monthly Archives: jūnijs 2015
Iemīlēt dzīvo
***
Šo dzīvi tu mīli vairāk
Par visu, kas tajā ir dzīvs,
Un kas gan būt var vēl daiļāk,
Ja garā esi tu brīvs?
*
Vien mēģini iemīlēt dzīvo,
Kas apkārt tev čalo un dzied.
Dzīvi var atdot par brīvo,
Bet dzīvība zaļo un zied!
*
Bez noteikumiem tā dāvā
Tev visu sevi un vēl…
Vien nesēdi puskrēslā blāvā
Nāc ārā, kur paSaule kvēl!
/Aija Štube/
***
Vienotā ritmā
***
Es negaidu, ka tu mani sapratīsi.
Es eju un tu līdzās nāc.
Soļu skaņa saplūst
Vienotā ritmā.
Ejam klusā mierā.
Sakāmais izrunāts.
/Aija Štube/
***
Gaismā
***
Gaismā gaisma nemanāma
Saplūst vienā kopībā,
Gaismas staru sistēmā,
Pārpasaules dziesmā,
Ugunszemes liesmā!
/Aija Štube/
***
Radošajiem
***
Lai laba diena tiem, ko miers
Un tiem, ko nemiers vada!
Ar savām domām, darbiem, vēlējumiem
Katrs savu nākamību rada!
/Aija Štube/
***
Nemiers
***
Spožums un posts ir tas, kas tev nemieru rada,
Bet pievilts tavs gars, jo nebija senatne tāda,
Par kādu tev stāstīja tā, kura fantazēt prot.
Tavam garam tā važas, ne patiesu brīvību dod!
*
Aizmirsti visu, kas teikts un ko vēlies dzirdēt!
Tad parasti stikliņi pārstās kā dimanti mirdzēt.
Viltus vieduma stāstniece sen jau to visu zin,
Bet atklāt kārtis tā nevar – šo dzīvi tā plaši svin.
*
Bet viss tavā ziņā – mieru vai nemieru svērsi.
Ko pļaut esi taisījies, pašlaik to kaislīgi sēsi…
Cik brīva ir griba, tik nebrīvs ir paša prāts,
Vai savaldīt spēsi to? – tieci tu uzrunāts!
/Aija Štube/
***
Balvas
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Plūcu salijušos ceriņziedus
Un saņemu ceriņdušu uz galvas.
Šonakt skatīju sapņus viedus –
Kuros izdalīju visiem balvas!
*
Kādam par to, ka gudrību sējis,
Kādam par klusēšanu.
Cits lielu dārgumu nosargāt spējis,
Dažs nebeidz Brīnuma meklēšanu.
*
Katram tiek balva, jo Ceļā esot
Notikumi zaigo un mirdz.
Kādam krustu uz pleciem nesot,
Kādam tiek atklāsmju dzirksts!
*
Dāvāju prieku priecīgajiem,
Lai tie pazītu, kāds tas ir īsts.
Dāvāju skumjas bēdīgajiem,
Lai tie beidz gausties un rodas reiz spīts!
*
Vēstījumi nekliedz uz masām:
Klausies, ko teikšu caur tevi!
Galvenais tas, ko Sirdīs mēs lasām,
Klausoties Klusumu sevī!
/Aija Štube/
***
Vārdā nenosauktais
***
Tu daudz un gudri runāji – es neklausījos,
Un tu par šo nevērību apvainojies.
Tie ir vienkārši vārdi – es teicu,
Es vārdā nenosaukto, pašu Dzīvību sveicu!
/Aija Štube/
***
Silta sauja
***
Mana mīlestība ir silta sauja tavējā,
Un domās teiktie vārdi – tev vienam uztverami.
Mana pacietība nav bezgalīga – tā izzūd asā pretvējā,
Kad vārdi kaisās kā birstošas ziedlapas – zem kājām saminami…
/Aija Štube/
***
rudraija 