***

Spožums un posts ir tas, kas tev nemieru rada,

Bet pievilts tavs gars, jo nebija senatne tāda,

Par kādu tev stāstīja tā, kura fantazēt prot.

Tavam garam tā važas, ne patiesu brīvību dod!

*

Aizmirsti visu, kas teikts un ko vēlies dzirdēt!

Tad parasti stikliņi pārstās kā dimanti mirdzēt.

Viltus vieduma stāstniece sen jau to visu zin,

Bet atklāt kārtis tā nevar – šo dzīvi tā plaši svin.

*

Bet viss tavā ziņā – mieru vai nemieru svērsi.

Ko pļaut esi taisījies, pašlaik to kaislīgi sēsi…

Cik brīva ir griba, tik nebrīvs ir paša prāts,

Vai savaldīt spēsi to? – tieci tu uzrunāts!

/Aija Štube/

***