***
Jauno gadu uzsākot,
Visu netīro aiz sevis novāciet
Un garā brīvi lidojiet,
Jo zemes ļaunums tīros nepiesien.
Ļaunais jums vienmēr pāri iet
Pie tiem, kas savā haosā brien
No gaisa grābtiem pārmetumiem
Citiem virsū skrien!
Ja saprast, ko saku vēl vari –
Darba ir daudz – dari un radi
Cilvēcības promenādi!
Katram no jums un kopā –
Savējo Kopienā.
Ja svējo nav – dari viens,
Kamēr ceļu šķērsos
Otrs pavediens.
/Aija Štube/
***
***
Tad ienāk tev prātā doma izmisīga,
Ka izmaiņas, kuras vēlies tu un citi,
Ir vienkārši kārtējā ilūzija,
Lai sabiedrības veiksmīgo daļu
Pārņem jebkādas pārmaiņas misija.
Lai lido idejas, lai notiek rosība –
Viņi vēl nezin, ka tā ir šķietamība –
Pieļaujamā brīvība rāmī,
No kura iziet var pa divām durvīm –
Pievienojoties pašu kritizētajiem,
Saprast, ka tur tu nemainīsi neko,
Parādīsi zināmo, pašsaprotamo
Tiem, kas to visu ārpusē jau zin.
Un saņemsi pārmetumus,
Ka nedari neko, izņemot to…
Otra izeja ir pamest
Šķietamās brīvības rāmi,
Paceļot ar lidmašīnu un prāmi,
Saprast, ka jādzīvo ātri,
Lai par tavu aktualitāti
Nekļūtu vecums un viss,
Kas ar to komplektā nāk:
Nabadzība, slimības, vientulība
Pansionātā vai citur –
Ir varianti, bet tik un tā
Ne visiem šeit laime ir brīvībā,
Bet ilga dzīve jānes kā krusts,
Kurā var pakārties, kad nasta par smagu.
Vēl pačukstēšu par variantu trešo,
Tikai mājienu došu – šeit pārāk daudz svešo…
/Aija Štube/
***
***
Paceļoties augstumos,
Laižoties bezdibeņos,
Mieru sevī atradusi
Vēl neesmu nekad.
*
Varbūt lēcieni par strauju,
Spārnu vēzieni par asu?
Jautrībai nav vārdos vietas –
Izšūpojas “nervu lietas” –
Harmonijas šūpolēs
Kaut kas salūzis
Un brūk…
*
Ja brūk, lai brūk, kam jāsabrūk,
Jo miers – tas nav priekš manis!
Kad pazemībā palīdzību lūdz –
Ir augstprātīga instrukcija klāt:
Tā grupiņa neesot priekš manis…
*
Aitu bari aitām palīdz –
Palīdz brēkt un citas stumt,
Arī zombijiem tāds līgums.
Vai par to man nāktos skumt?
*
Cilvēcības pamazāk
Tad, kad garām ejot,
Ieraugām mēs Savējos,
Pasmaidām un tālāk skrejam.
Ja brūk, lai brūk, kam jāsabrūk…
/Aija Štube/
***
***
Labrīt!
Ir Saules Spēka vēlējums
un visai dienai Svētība
Ikvienam dzīvajam!
*
Ja vien šī frāze
Nav ikrīta reflekss –
Pieklājības pēc.
*
Labrīt!
Un vakardienas
mošķi, sliktas atmiņas –
Cauri Zemei krīt!
/Aija Štube/
***
***
Kāpēc jūs man piedāvājat normālas sajūtas aizstāt
Ar trulumu, reiboņiem, izmisumu un neciešamām sāpēm?
Jūs tādas gribētu ciest? Un saukt to par normālu dzīvi?
Par sevi es zinu pārāk daudz. Man nav motivācijas.
Ciest, lai ciestu kā zombijs? Es negribu ilgi te būt –
Uz Zemes, kuras homo sapiens iemītnieki man derdzas
Ar viņu 100% egocentrisko izrādīšanos
Un vēlēšanos šai īpaši radītajā murgā ievilkt citus.
Priekš manis šī nav normāla pasaule.
Priekš manis normāls bija cilvēcīgums, miers,
Nesavtīga draudzība, nevis draugu krāšana
Sociālajos tīklos, un jaukšana: viņš man ir paziņa vai draugs?
Priekš manis šeit vēl ir dažas labas filmas,
Mūzika, grāmatas, dzeja un daba, kurā aiziet,
Lai nebūtu jābūt kopā ar biorobotiem,
Kuri funkcionē, domā kā reklāmas liek, bet saprast neprot.
Es nekad nedarīšu darbu, kas man riebjas,
Man nekad nebūs bērnu, kuri jau ienākot šai pasaulē
Būtu pakļauti pasaules agresīvajai videi un informācijai,
No kuras es viņus nespētu pasargāt – to izlēmu sen.
Esmu šādam sociumam nepiemērota būtne.
Man sevi nav jāpiemēro degradētu biorobotu savienībai.
Es gandrīz nekad nesmaidu, jo nav par ko.
Man nepatīk, kad cilvēki smaidot liekuļo.
Tomēr ir cilvēks, kuram es spēju dabiski smaidīt,
Tādēļ es vēl varu brīnumu gaidīt –
Kā Zeme neaiziet bojā un nesākas karš.
/Aija Štube/
***
***
Aiztaisiet acis, ja jums bail,
Aiztaisiet acis savam bērnam!
Lai viņš neredz, ko redzat jūs –
Varbūt rīt jau būs labāk?
*
Redzētais ierakstās zemapziņā,
Liek par to domāt, liet to just.
Ja jums nav spēka piespiest tam zust,
Dzīve būs problēmu pilna.
*
Jums sāpēs tas, ko redzējāt,
Bērns mocīsies minējumos,
Slīcinās jūs jautājumos,
Uz kuriem jums atbilžu nav.
*
Kādas jums tiesības
Aizliegt redzēt kaut nāvi?
Atver acis un skaties:
Blāvās acis cauri tev raugās,
Raugies tām cauri arī tu
Dzīve turpinās!
/Aija Štube/
***
***
Pasaule sapņo
Cilvēku sapņus,
Tādēļ sapņosim
Uzvaroši –
Galvenais ticēt
Un droši!
*
Ja roku man dosi siltu,
Es pāriešu ledus tiltu,
Ceļā svešie lai nepieviltu,
Es domāšu par tavu roku siltu.
/Aija Štube/
***
***
Vēlos ļaužu sirdis –
Vājās, skumjās, nosalušās
Vienot lielā simboliskā,
Siltu prieku dāvājošā,
Visas vainas dziedējošā.
Ja tā daudzi vēlēsies,
Ļudis neskums – priecāsies.
Nedzīvojiet vairs pa stūriem!
Putnus izlaidiet no būriem!
Lai tie dabā brīvi dzied –
Sirdīs Mīlestība zied!
/Aija Štube/
***
***
***
***
Atstāj savu tumšo dienu,
Atstāj tālā pagātnē.
Iekrāj prieku, krāj kaut vienu,
Ieliec prieka lādītē.
*
Nekrāj tumsu, naidu, dusmas –
Laid, lai tās tev pāri iet!
Prieks sāk pulsēt, līksmi kustas –
Tver ik gaišo mirkli ciet!
*
Kur palika tumšās dienas?
Kur tās dusmas, sāpes, naids?
Domas pulcējas pie Vienas –
Prieka gaismā izplaukst smaids.
/Aija Štube/
***
rudraija 