***
Baltā pasaulē balti cilvēki
Baltus darbus balti dara.
Baltās domas baltā telpā
Baltu gaismu balti staro.
*
Balta zīme baltā mirklī
Baltu atklāsmi balti atnes
Balti cilvēki baltu telti
Balto sargājot balti ceļ.
/Aija Štube/
***
Monthly Archives: janvāris 2015
Tiekšanās
***
Rozes ziedi
simboliski
septiņkārtīgi
apliecina
Tavu tiekšanos
pēc ledus
skafandrā
ieslodzītās
dzīvās,
ugunīgās
Sirds.
/Aija Štube/
***
Kvantu lidojums
***
Tur, kur elektroni
izlemj,
uz kuru pusi lidot,
lai mērķī satiktos
un izveidotu
alternatīvo mani,
lido idejas
un variācijas par tēmu –
Dzīvības Likuma zvani.
/Aija Štube/
***
Aukstums
***
Ne rudens roze vairs,
Bet ziemas sala skarta,
Kam acīs leduspuķes
Spoguļojas, zied un kūst.
Vēl siltās acis ledu kausēt spēj,
Bet sals no jauna saltus graudus sēj.
*
Jau acīs ledus, sals un arī vienaldzība.
Ir skatiens auksts un mierīgs tā kā kaps.
Klāj sidrabsarma vārdu “Aizmirstība” –
Ir auksts mans kamīns, auksts ir viss, kas labs.
/Aija Štube/
***
Ar Cilvēkiem
***
Ja tu sāc runāt, pretī sāk riet:
“Ar kuriem, uz kuru pusi gribi tu iet?”
Turiet savas mutes labāk ciet:
Ar Cilvēkiem, ne robotiem gribu kopā smiet
Un, ja nāksies – arī as’ras liet.
Graudi un pelavas – katrs savuviet!
/Aija Štube/
***
Ikdiena
***
Vēji pārvēršas vētrās – koki liecas un lūzt,
Ūdens līmeņi ceļās – barjeras pārplūst un grūst.
Avārijas ik ziņās – ietriecies, pakļuvis, miris…
Franči ar teroru cīnās – kādam “aizbraucis širmis”…
/Aija Štube/
***
Refleksijas
***
Ziema ar cilvēkiem rotaļājas:
Snieg un kūst, ūdens pār ledu plūst…
Kāds ar tautām rotaļājas:
Cilvēkus kauj, asinis ielās plūst un nožūst…
Kāpēc cilvēki iesaistās svešās spēlēs,
Kur valda instinkti un agresija?
Kaislības runā svešās mēlēs –
Jebkuras reakcijas kā refleksijas…
Un viss?
/Aija Štube/
***
Ziema
***
Tava dvēsele balta, daba – salta.
Sirdsapziņa viz kā sniegpārsliņa.
Ej pār upēm ledaina un stalta.
Stipra tava aukstā pašapziņa.
/Aija Štube/
***
Pēdējā SMS
***
No kapa atsūtīšu glīti noformētu pēdējo sms:
Paldies par to, ko atstājāt bez atbildes!
No kuģa grimstoša bēg visas veiklās žurkas,
Pa ceļam apgāzdamas savārīto ķezu burkas…
Ir žurkas viltīgas uz veiklas skrējējas pār līķiem,
Kas nesen skaitījās pie viņu radiniekiem…
Tāds likums tikai dzīvniekiem, jo cilvēkiem ir Dievs,
Kas sirdsapziņas balsī runāt mēdz, ja sirds vēl dzīva.
Bet vēroju – ne sirds, ne dvēsele, vien instinktdaba brīva,
Pār ļaužu motivācijām un izdarībām valda.
Tu salūzi un saslimi, mans draudziņ bijušais?
Pats vainīgs, netērē vairs manu laiku – tu to kavē,
Bet man vēl Kanāriju salās jābūt pievakarē!
Mans jautājums vienkāršs, bet atbildams laikam ne visiem
Ar augstāko izglītību, grādiem, diplomiem bruņotiem:
Kā cilvēks no dzīvnieka atšķiras jūsuprāt,
Ja instinkts ir pirmais, kas motivē palikt vai bēgt?
Ir laiks šo domāšanas veidu likvidēt vai slēgt?
No kapa varbūt atsūtīšu glītu sms:
Paldies par to, ka atstājāt bez atbildes!
/Aija Štube/
***
Kafijas pauze
***
Dzīve iet pa pakāpieniem,
Melniem, baltiem klaviertaustiņiem.
Muzikālas skaņas lidojums no tiem
Aizved pasaulē pie krāsām un pie ziediem.
*
Kad nogurdina klejojumi toņos, pustoņos,
Gaismas, tumsas, krāsu labirintos,
Silts aromāts sauc istabā, kur iespīd saule,
Kāds saka man – klāt melnās kafijas pauze!
/Aija Štube/
***
rudraija 