***
Visiem prieku, visiem laimi,
Visiem labu veselību!
Bet visvairāk tiem, kam trūkst,
Liktens cirstās rētas sūrst.
Gads lai laimīgs, pozitīvs,
Neparasti atraktīvs,
Dzīves spēka piepildīts,
Bagātībā zeltīts,
Veselībā stiprināts,
Mīlestībā gremdēts!
/Aija Štube/
***
***
Lai nenākas uzņemties
svešas lomas!
Lai arī nebaltās dienās
baltas domas!
/Aija Štube/
***
***
Eņģeli baltais
Pastāsti man,
Kā tavi sniega
Zvārguļi skan?
Vai aiz mākoņiem
Saule vēl spīd?
Vai tavi radi
Tur ceļas vai krīt?
Vai tu cilvēkiem
Cerību dod,
Kad tie uz Zemes
Mieru neatrod?
Eņģeli baltais,
Pastāsti man,
Un maniem draugiem
Arīdzan.
/Aija Štube/
***
***
Pasaulē apjukums valda –
Katrs dzīvo, kā var.
Ir ilūzija tik salda,
Kas cilvēku dvēseles skar.
*
Un cilvēki notic it visam,
Kas labākus laikus sola,
Guļ tālāk uz pēļu cisām,
Ir internets viņu skola.
*
Lūk, vāvuļo “pravieši”, “guru”:
“Ir atvērti kārtējie Vārti!
Uzvelciet sirdī sev buru,
Lai garām iet tumsas dārdi.”
*
Bet gaismas saucēji paši
Ar naidu pret “tumšajiem” iet,
Un atvērtie Vārti aši
Tiem pašiem tādēļ ir ciet.
*
Pasaulē apjukums valda,
Vēl ticēt cilvēce vēlās,
Ka ne jau vara un nauda,
Bet uzvar Idejas cēlās.
*
Un sava taisnība ir
Katram, kas sirdsbalsij notic,
Kaut dzīvē vēl neatšķir,
Kas paša, ko iedvesis cits.
*
Tāpēc vēl kādu laiku
“Aklums” būs pieprasīts.
Lai ērtāk nolaistu tvaiku,
Šis likums ir nerakstīts.
*
Vien Atmostoties tu redzi –
Pats cilvēks ir Vārti uz To.
Un liesma, ko citos dedzi,
Atver Sirdsgaidīto!
/Aija Štube/
***
***
Ir jau labi, ir jau labi,
Kamēr cilvēks sevi jūt,
Kamēr sāpes nesaskalda:
Kas tu esi, un kas jūt.
Pāri gribai sāpes valda –
Dzīvē “Nebūt” pārspēj “Būt”,
Un lai turētos pie malda,
Nākas miera zāles gūt…
Atkarība!? Netikumi?! –
Saka tie, kas neizjūt
Pat ne simto mikrodaļu
Sāpju, kuras liek man kļūt
Par to izmisuma pilno,
Kurai “Nebūt” nokauj “Būt”.
/Aija Štube/
***
(Bilde no manas iemīļotās filmas Melancholia, kas ir ir 2011. gada zinātniskās fantastikas psiholoģiska drāma, ko režisējis dāņu režisors Larss fon Trīrs. Dzejolis arī nav no šī gada…)
***
Sniegu gaidījām – sagaidījām.
Prieku vēlējām – pretī saņēmām.
Naidu kurinot – sevi dedzinat,
Visu spēku Svešajam atdodat.
Nebūs prieka, ne dvēseles miera
Peļu slazdā uz šķēlītes siera…
/Aija Štube/
***
***
Veselu mēnesi Saulgriežus gaidot,
Adventa vainagus veidojat smaidot.
Ziemsvētku dāvanas veikalos meklējat,
Visus eņģeļus palīgos piesaucot.
*
Tomēr vismīļākā dāvana Tava –
Gaismas, sirdsmiera radītava!
Kā Tev tas izdodas, neprotu teikt,
Varu tik Tevi Ziemsvētkos sveikt!
/Aija Štube/
***
Ziemsvētku laiks ir silts,
Uzcelts ir pārejas tilts.
Tumsa smaida un klusē,
Saule ir Gaismas pusē,
Cilvēku sirdsritmā pulsē.
/A.Š./
*
Gaisma pār Tumsu
uzvaru svin,
Ziemsvētku vēsti
Visi labi zin.
/A.Š./
***
Gaisma pār tumsu uzvaru svin.
Saulgriežu Spēku visi labi zin.
Ejam ķekatās, maskas liekam,
Lai pāri nedienām ātri tiekam!
*
Šajā gadsimtā steidzas ikviens.
Garām ejot – Tavs pieskāriens.
Ja šajā steigā mērķi rodi,
Ātrumā neapgāz zemeslodi!
*
Atnāc vakarā, būsim divatā,
Atstāj steigu citā kabatā.
Spēlēsim spēli Saulgriežu spēkā –
Skaties, kā sidraba gaismiņas lēkā!
/Aija Štube/
***
***
Tumsa kā melna čūska aizlokās garām
Visām šīs un citu pasauļu varām.
Vienkārši Laiks šo gada dzirnakmeni griež –
Kādam pazust, citam ierasties spiež.
*
Mēs lūkojamies uz saviem sapņiem
Kā uz ziemas Saulgriežu naktstauriņiem.
Caur rīta aizkaru iespīd saules stars –
Līdzi tumsai aizjoņo tauriņu bars…
*
Vēl nedaudz naktstauriņu sapņu,
Vēl neilgs Tumsas varas laiks.
Parunā ar Laika raganiņu –
Varbūt ieraudzīsi, kāds ir viņas
Eņģeliski apgaismotais vaigs…
/Aija Štube/
***
***
Šonakt sapnī dubļus nebridu –
Balts palags tiem pāri bij’ klāts.
Zinot, kas apakšā, ceļš mans bij’ balts.
Ko tas nozīmē? – vaicāja prāts.
Spēks, kas ikdienā kalts
Palicis nesamalts!
/Aija Štube/
***
rudraija 