Kritušā eņģeļa stāsts

kRITUŠĀ EŅĢEĻA STĀSTS

***

Laimības zemē tur bezgala tālēs
Reiz mita mans brīvais un varenais gars.
Tur mirdzēja ezeros sidraba ziedi
Tur kalni kā kristāls un pļavas kā zīds.
*
Man zemē šai laimīgā dota bij vara
Es – Dzīvības avota noteicējs gars.
Šis avots bij’ laimības zemes pamats –
Spēks, drosme un gaišās mīlas prieks.
*
Bet Dzīvības ūdens man šķita par dārgu
Lai dotu to katram, kas lūgdams to nāk.
Es uzcēlu mūri no kristāla lauskām
Un mirdzošā akā liku tam plūst.
*
Es mīlēju tautu kā Gaisma prot mīlēt,
Man piemita drosme un spēks, ko sēj prieks.
Bet pēkšņi man uzmācās savāda doma,
Ka citi ir mazak vērti kā es…
*
Šī doma man iegrauzās gaišajā prātā
Un saknes līdz kodolam izlaida Spēks.
Es sajutu Dzīvības avota lomu
Un prātu man pārņēma aprēķins sīks.
*
Tā sāku es valdīt šai laimības zemē
Un Dzīvības avots bij’ īpašums mans.
Es varēju dāvināt dzīvības prieku,
Man piemita vara šo dzīvību dzēst.
*
Kad bija man pakļauta laimības zeme
Un cilvēce Spēku kā ražu man nesa,
No augstkalnu virsotnes pacēlās liesma
Tā auga pret debesīm balta kā stabs.
*
Tā gāzās pār ļavām un ielejām zaļām
Un aprija visu, kas līksmoja šeit.
Es meklēju glābiņu Dzīvības akā,
Bet uguns lavīna ieplūda tur.
*
Gaiss virmoja uguns karstajā dvašā
Cilvēces vaimanas skanēja šeit.
Mans Dzīvības avots bij’ izzudis liesmās
Tā vietā te plūda vien lava un sērs.
*
Tā laimības zeme par tuksnesi kļuva
Un Dzīvības avots bij’ izžuvis sauss.
Par cilvēces zudušo modrības skatu
Tā saņēma nolemto samaksu sev.
*
Man nācās pamest šo tuksneša zemi
Uz leju kāds spēks mani vilka kā slogs.
Es zaudēju apziņu gaišo un brīvo
Un pamodos miglā, kas salta kā nakts.
*
Šī zeme bij tālu no pilnības gaimas
Ik darbību iegrožo pretspars un naids.
Šeit valdīja neziņas radītas bēdas
Šeit cilvēka dzīvībai vērtības trūkst.
*
Ir likums te apmāns un viltība smalka
Un mīlas vietā deg kaisle un naids.
Te pasaules dārzs dalās aplokos sīkos
Ko nosargāt nozīmē – dzīvot vai mirt.
*
Šeit robežas bruņoti kareivji sargā
Šeit netic nevienam, kam vara un gods.
Ir aplokā katrā savs tautības loks
Un valodas dalās kā sazarots koks.
*
Uz zemes šīs nebij’ man varas un spēka,
Es ļaužu masām te piederīgs kalps.
Un dzīvības valgmi šeit nejutu plūstam
Tiek katram dots piliens, lai dzīvību velk.
*
Šīs zemes vareniem tauta ir sveša,
Tiem slavu un mantību gādāt tā prot,
Bet varenie iekarot kaimiņus tiecas
Un aplaupot tautas, tās verdzībā dzen.
*
Šet gaisma ir bāla, jo vienības pietrūkst
Ir sadalīts lauskās Vienotais Gars.
Tās saskalda cilvēces gudrākos prātus
Jo tumsa un haoss ir šīs zemes spēks.
*
Cik smagi man elpot šī tuksneša gaisu,
Šeit krūtis sažņaudz un dedzina naids.
Un uzkrautais ciešanu pajūgs ko velku,
Liek domāt par iespējām brīvību gūt.
*
Jel mostaties miegainie, nebrīvie gari!
Jums cerības nebūs uz valdoņiem likt.
Sev īstenā Vienībā meklējiet sēku
Tad atspīdēs apziņas gaisma un prieks.
*
Uz zemes būs vienota valoda brīva,
Būs kopīga zeme un apvienots darbs.
Tiks patmīļi lepnie no troņiem gāzti,
Jo valdīs te Taisnības Vienotais Gars.
*
Kad brīva un gaiša kļūs cilvēku apziņa,
Spēku un drosmi dos mīla un prieks,
Tad ziedēs šeit gudrības raženie dārzi
Un vara būs spēkā, ko Vienība dod.

*
(Aija Štube -1991.gada “retranslācija no zemes elles”…)

***

Ja vien tu zini…

Ja vien tu zini...

***

Nelasiet sliktas ziņas –

NLP radītos produktus.

Tās provocē iekšējās cīņas,

Ceļ psihologu ienākumus.

*

Nevajag “cepties” par dzīvi,

Tāpat viss tajā pāries,

Bet tas, kurš turējies pretī –

Ņēmis un pakāries…

*

Uzzīmē plakātu, piespraud pie sienas:

Šie svētki nav tavi – nomierinies!

Saki, ka vienmuļi paiet tev dienas?

Aizej no pūļa – nesamierinies!

*

Uzglezno milzīgu stikla kalnu,

Lai tajā gudrie un antiņi kāpj.

Profesoru pārvērt par klaunu –

Vai nav vienalga, kādā maskā krāpj?

*

Ja vien tu zini, kas esi, ko dari –

Ne jau katram šīs atklāsmes nāk…

Pamet pūli un nerunā gari –

Sirds tikai klusumā ziedēt sāk.

/Aija Štube/

***

Kas ir Patiesība?

Kas ir Patiesība

***

Miglains rīts un migla dvēselēs.

Kurš vakar vinnēja, tas šodien paspēlēs.

Mēs visi piedalāmies šajās paslēpēs,

Ar klusu cerību – kāds veiksmi novēlēs.

*

Bet patiesība asā gaismas starā

Atklāj visas intrigas šai barā,

Un aizvainotie vēlas doties karā,

Jo visi esam gaismas stara varā.

*

Teic: patiesība žēlsirdīga nav – tā brūces atrauj vaļā,

Tā pakritušam roku nedod, bet vēl izlamā.

Bet jūs kāds maldina, jo īsta PatiEsība nebrēc balsī skaļā,

Tā – līdzjūtībā, siltā dzīvībā un SirdsApziņā.

/Aija Štube/

***

Pilnmēness

Pilnmēnesī..

***

Mums apnika kāpelēt pa trapiem

Un tādēļ mēs aizgājām uz kapiem –

Tur klusums, tur daba un miers,

Tur neslapstās marodier’s.

*

Vai pasaules vērtības krājot

Nav sakrājies pārāk daudz

Tā visa, kas augšupkāpjot,

Liedz celties un justies, ka audz?

*

Mēs izrakām visam tam kapu,

Ko daudzi debesīs celtu,

Un sametām iekšā tās vērtības,

Kas der vien kā dzīves ērtības.

*

Trīs saujas smilšu izpaliks –

Šie atribūti citiem tiks.

Putekļus no sejām notraušam,

Un smiltis no tērpu krokām.

*

Kad apniks kāpelēt pa dzīves trapiem,

Nāc pie manis – aiziesim uz kapiem,

No kapličas akas ūdeni smelsim

Un pilnmēnesi spaiņiem dzersim!

/Aija Štube/

***

Tu zini

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Saulaina septembra diena

Iepretī cilvēces neprāta tumsai.

Tai iešu es pretī viena –

Pretī “gaismai” karikatūriski baisai…

*

Aizlido spocīgi iznīcinātāji,

Daži saka: tie miera putni…

Sociālajos tīklos “vārās” vārdos spīdzinātāji,

Sūta uz pārrunām savādu sūtni…

*

Esiet gudri kā čūskas

Šajos laikos, kad balts mēdz būt melns,

Kad murgos no miega jātrūkstas,

Jo drauga maskā ir “velns”…

*

Saulaina septembra diena.

Tu zini, kas esi, kur ej.

Un tādēļ nav ceļā neviena,

Kas uz karavānu rej.

/Aija Štube/

***

Patiesību smelt

Patiesību smelt

***

Kaut agresori par kariem runā, domā un spriež,

Uz naidu citus kurina – kas pašu dvēseles grauž.

Zinātne, Kultūra, Daile pasauli tālāk griež,

Un tos, kuri provocē tautas – atkritumos sviež.

*

It visur uzvarēs Daile – saullēkti, ziedi un smaids,

Ar vīteņiem apaugs tanki un balti apsnigs naids.

Un skolās tiks mācīts par Ceļu, kā laimīgam cilvēkam kļūt,

Un daudzi sapratīs domu – ar SirdsBalsi vienotiem būt.

*

Jau gadsimts būs cits un svētki par godu Uzvarai būs.

Šī Uzvara pār naidu par laimes atslēgu kļūs.

Būs skolām misija cita – mācīt, domāt un lemt,

No bezgala zinību akas prast Patiesību smelt.

/Aija Štube/

***