***
Dabas dvēsele
Saulgriežu pļava
Smilgas tik garas
Ka sajūtos maza
Zeltītās skaras
Maigi noglāsta
Apzeltot augumu
Putekšņu svētībām
Silts akmens sēdeklis
Pie likteņu upes
Rokās smilgu vēdeklis
Matos – jasmīnzariņš
Klausos, ko stāsta
Spāre un tauriņš
Mācos par laiku
Nedomāt
Tagadnē būt
Par mazu daļiņu
No visa šī brīnuma
Kļūt.
/Aija Štube 21.06.2013./
***
Foto: Aija Štube
***
Balts rožu krūms
Un pāri saule balta.
Kad prāts ir drūms
Un sirdī bulta salta,
Tīk mazliet pieliekties
Un saldu smaržu tvert.
Lai dzīves ceļš top gaišs! –
Tā gribās iekliegties
Un rīta rasu dzert
No rožu ziedlapām
Tik maigām,
Ka saltums mirklī gaist;
Silts prieka vilnis plūst,
Ap sirdi mierīgi
Un harmoniski kļūst.
/Aija Štube/
***
Daudzviet līs
un pār zemi –
pēc patiesas laimes
izslāpušās –
raibs ziedlapu lietus
ar veldzējošu svētību
birs.
***
Rīt spīdēs saule,
reibinās ceriņi,
un gaismas piesātinātā
pasaule
dalīsies ar cilvēkiem
savā smaržu melodijā.
***
Vietām pūtīs vējš,
un pirmās pieneņu pūkas
ar ziedlapiņu krusu
griezīsies virpuļdejā
pavisam klusu.
***
Cilvēkiem sirdis uzzied,
ziedonis pāri iet
un pāriet.
Visa zeme
dabas harmonijā
dzied.
/Aija Štube/
rudraija 