Kas ir mīlestība un kas ir iemīlēšanās? Vai varbūt tā ir vienkārši kaisle, kas velk pie otra?
Mīlestība ir apziņas stāvoklis gaismā (sattvaसत्त्व ), bet iemīlēšanās – kaislības, hormoni, kas uz konkrētu cilvēku reaģē (ne velti iemīlēšanās pat slimību klasifikatorā tika ierakstīta : šīs slimības starptautiskais šifrs ir F63.9..)
Viss atkarīgs no katra paša – kādā apziņas stāvoklī būs cilvēks, tādu otro pusi piesaistīs.
Kas ir mīlestība?
Ieraugot seksa partneri, virsnieru dziedzeri izstrādā hormonus – adrenalīnu, kortizolu un noradrenalīnu, kas izsauc sekojošas sajūtas :
Adrenalīns – bīstamība, bailes.
Kortizols – agresija, iemīlēšanās, enerģija.
Noradrenalīns – baudas sajūta, seksuālais uzbudinājums.
Serotonīns – prieka sajūta, samazinās no iemīlēšanās, izsaucot skumjas un šaubas.
Endokrīnā sistēma – kompensē serotonīnu, lai mīlestība nekļūtu mokoša, izstrādājot endorfīnus – oksitocīnu, vazopresīnu.
Endorfīni – izraisa eiforijas, ilgtermiņa mīlestības sajūtu.
Oksitocīns un vazopresīns – rada uzticības jūtas, pacilātību ( slavēja dzejnieki )
Testosterons – izsauc seksuālo uzbudinājumu ( vīriešiem testosterona maksimālā koncentrācija asinīs ir 16 – 20.g. vecumā – domā tikai par seksu. Sievietēm seksuālā uzbudinājuma hormona izstrāde ar gadiem pastiprinās un maksimālo koncentrāciju sasniedz pēc 40.g. vecuma. Vīrieša un sievietes organismā šis hormons sakrīt 28 -32. g. vecumā un tas ir harmoniska seksa periods. )
Visi hormoni ir starpnieki un tiek kontrolēti ar smadzeņu hipofīzi.
Tāpēc mīlestība rodās smadzenēs, bet ne sirdī. Mīlestības pārbaude?
– nodod analīzes!
Šim visam nevaru nepiekrist , ar vienu labojumu – šeit aprakstītā nav mīlestība, bet gan iemīlēsanās izsauktās bioķīmiskās izmaiņas – F63.9.
rudraija 