***
Iebāz savu viszinību, augstprātību, apgaismību akacī – un akmeni virsū!
Aizej uz jūrmalu, uz smilšu graudiņu paskaties – pielīdzinies!
Un atceries – tādēļ tu mazāks nepaliksi,
Tadēļ tavas zināšanas neizsīks,
Bet varbūt notiks brīnums
Un tevi apciemos viedums?!
*
Viedie neplātās ar savu: “es varu, es zinu labāk!”
Nesaukā citus vārdos nicinošos.
Ja redzi, kā labāk – parādi un līksmo, ka sanāk,
Un beidz vienreiz uzsvērt to savu: “Es māku pareizāk!”
*
Sevi izceļot, citus niecinot, tu apkārt sev pulcē vien aitu baru,
Kas apliecina un rāda vien vājumu tavu –
Nespēju starp Lieliem būt Liels,
Un Vieds starp Viedajiem.
Iespējams, tu tā vēl tikai mācies…
Pasaules gals vēl nav sācies –
Ne ar tādiem ziepju burbuļiem vien
Dzīvē saskarties nācies.
/Aija Štube/
***
