***
Pilsētā uzradusies banda – vārdu un ideju zagļi.
Tikai iepīti driskās, lēti un neīsti augļi…
Sanāk šiem marodieriem, pasteigties, ja nu kas…
Tāpēc mērkaķa tempā grāmatas izdotas.
Nav pirmavotiem žēl, tikai žēl pašu ideju zagļu;
Ja nu vārdu vietā, kāds paņem tiem citu kaut ko?
Citu – vērtīgāku, bet tāda būs viņu karma,
Jo tā tas Dabas likums darbojas.
Vēlāk daudzi tomēr labojas.:)
/A.Š./
***
PENTAX Image
***
Dzīve ir pārāk īsa, lai domātu par vakardienu.
Kaķi arī nedomā par pienu,
Kad iedod, tad labi!
Mēs maksājam par to, lai dzīvotu…
Maksājam par ērtībām.
Ja mēs kā putni lidotu,
Mēs cīnītos, lai izdzīvotu.
Cilvēkam vajag ne vien ērtības,
Cilvēkam vajag vētrības.
Lai baudītu, lai izrādītu,
Lai saprastu, kuras tās īstās…
Dimanta vērtība, vieda vārda vērtība.
Kam priekšroka dodama?
Izšķir to pieredze, apziņa, prāts –
Viss, kas gadsimtiem SirdsKausā krāts!
/Aija Štube/
***
***
Ir tāda neredzama pasaules migla,
Kas ietekmē katru, kas piedzimis šeit.
Tās atklāšana nenotiek vai ir pārāk ilga,
Dažreiz to saprot, kad dzīvi laiks beigt…
*
Šī migla liek pasauli citādu redzēt –
Ar svešām acīm ikdienu skatīt,
Ar svešu gaumi liek “zvaigznēm” mirdzēt,
Un nesaprast, ka dzisīs tās jau rīt.
*
Patiesa daile šeit netiek novērtēta,
Par pelēku ikdienu to parasti sauc.
Dvēs’le izsalkusi badā tiek mērdēta,
Tie, kam tās nav, pasauli apceļot brauc.
*
Tie, kas šo miglu vēl nesaskata,
Fano par kiču un reflektē līdz
Tiem, kuri visiem to miglu pūš acīs –
Diskusijas šeit nepalīdz.
*
Redzošie tālāk par miglas robežām,
Uzzin, kas īsti šeit notiek, kāpēc.
Un viņu dvēselēs vieta ir bažām,
Redzētais nepriecē – tieši tāpēc.
*
Kad redzošo aizvien vairāk kļūs
Un vērtības neputēs stūros,
Tad pasaulē jauna cerība būs,
Ka ļaudis reiz nedzīvos “būros”.
/Aija Štube/
***
***
Mums apnika kāpelēt pa trapiem
Un tādēļ mēs aizgājām uz kapiem –
Tur klusums, tur daba un miers,
Tur neslapstās marodier’s.
*
Vai pasaules vērtības krājot
Nav sakrājies pārāk daudz
Tā visa, kas augšupkāpjot,
Liedz celties un justies, ka audz?
*
Mēs izrakām visam tam kapu,
Ko daudzi debesīs celtu,
Un sametām iekšā tās vērtības,
Kas der vien kā dzīves ērtības.
*
Trīs saujas smilšu izpaliks –
Šie atribūti citiem tiks.
Putekļus no sejām notraušam,
Un smiltis no tērpu krokām.
*
Kad apniks kāpelēt pa dzīves trapiem,
Nāc pie manis – aiziesim uz kapiem,
No kapličas akas ūdeni smelsim
Un pilnmēnesi spaiņiem dzersim!
/Aija Štube/
***
***
Simts vientulības gadiem
Cauri es gāju
Un pa ceļam sēju
Daudz izmisuma,
Cerību un prieka
Zaudēju visādus niekus,
Kas šķita man dimanti.
Bet gadi saliek pa vietām
Sapratni par sevi un lietām,
Kuras uz mani neattiecās.
Staigāju, kaisīju vērtīgus niekus –
Visvairāk man pieprasīja priekus-
Pasaule tāda – prieka par maz,
Un ja vēl smeļamie cauri?
Vīrs jūrmalas smiltis
Apkārt bārstīja,
Acīs man skatoties smaidīja,
Neko nestāstīja
Un mēs sapratām visu
Par simt vientulības gadiem –
Paņēmām viens otra niekus
No dimanta sirdsskatieniem
Un tālāk gājām savās darīšanās,
Kurās nekad vairs nebūs steigas,
Un rosības liekas,
Jo nokavēt nevar neko
Simts vientulības gados.
/Aija Štube,23.04.14/
***
***
Ik gada rituāli
Ik gada svētki.
Vieniem Saules dejas,
Citiem-akmens, krusts.
*
Ja mēs pieņemt spētu
Katra sirds sarunas
Ar viņa svētavotā
Sirdi skaloto,
Apziņu tīrīto,
Gara dzirksteli šķilto,
Tad mazāk būtu aizvilto,
Jo tumsas Gaismā nav!
*
Vienkārši nāc ārā
Un saules svētību kārā
Sirds traukā
Līs vērtības!
/Aija Štube 18.04.2014./
***
***
Ja varētu, es jums par eņģeļiem rakstītu –
Par visu to saulaino, jautro un skaisto, kas ārpus…
Šīm cellēm, kur saule vairs neiespīd,
Un eņģeļi slēpj savas sejas aiz maskām,
Tās atklājot, izrādās – sen jau tur dēmoni ziemo…
Bet varbūt tikai apciemo
Radniecīgās dvēseles
Un cenšas tās nepārbiedēt?
Viņi prot arī dziedēt
Salauztās sirdis un zudušās cerības
Tur, kur izmestās mantas
Un vērtības nolietotās, neizprastās –
Apviļātās, izārdītās un aizmirstās…
Viņi tās atrod, atjauno un dāvā
Tiem, kam to trūkst.
TrūkumCietēji savā noskaņā savādā,
Nepazīst un aizgriežas projām,
Un turpina zīlēt savas ikdienas
Kafijas biezumos,
Savas izlietās alvas liekumos
Redz savas kaprīzes, raizes un to,
Ka drīz nebūs pat maizes…
Ka jākaro būs par to,
Kas katram dāvāts par brīvu…
Tādēļ šai vidē eņģeļi maskējas,
Reizēm pat nosmērējas,
Tiek lamāti, ķengāti, projām dzīti
Kā dimanti dārgi, neatpazīti,
Bet viņiem tas nieks,
Tiem nepielīp nekas lieks.
Tā, ka varbūt šobrīd pie tevis
Klauvē reiz projām aizsviestais prieks…
*´¨)
¸.•´¸.•*´¨) ¸.•*¨)
(¸.•´ (¸.•`Aija Štube—25.01.2014.*¨)
UzVelc Jaunā gada praķi,
SaSien matus zirgAstē!
Un ar līksmu paLēcienu
EirõZõnā ieLēkšo!
*
Ko tu gribi? Saki tieši –
Neslēpies aiz lozungiem!
Kūkas,TV, pults un čības –
Tad jau laime pilnībā?!
*
Zemu spraustas karotītes
EiroPutru kāri tver.
ZiemeļMeitas TV-šovos
PieLīmēTās skropstas ver.
*
Miera garā raugās viedie,
Nevēro šo karnevālu.
To, ko saRedz tālumā
UzZināsiet drīzumā!
*´¨)
¸.•´¸.•*´¨) ¸.•*¨)
(¸.•´ (¸.•` Aija Štube–09.01.14./
rudraija 