***
Mums apnika kāpelēt pa trapiem
Un tādēļ mēs aizgājām uz kapiem –
Tur klusums, tur daba un miers,
Tur neslapstās marodier’s.
*
Vai pasaules vērtības krājot
Nav sakrājies pārāk daudz
Tā visa, kas augšupkāpjot,
Liedz celties un justies, ka audz?
*
Mēs izrakām visam tam kapu,
Ko daudzi debesīs celtu,
Un sametām iekšā tās vērtības,
Kas der vien kā dzīves ērtības.
*
Trīs saujas smilšu izpaliks –
Šie atribūti citiem tiks.
Putekļus no sejām notraušam,
Un smiltis no tērpu krokām.
*
Kad apniks kāpelēt pa dzīves trapiem,
Nāc pie manis – aiziesim uz kapiem,
No kapličas akas ūdeni smelsim
Un pilnmēnesi spaiņiem dzersim!
/Aija Štube/
***
