Tag Archives: ticība

by

Kas tu esi?

Kas tu esi

***

Kas tu esi, Radītāj?

Kur tu esi?

Un – priekš kam?

Katram atbilde ir cita.

Pārāk dažādi mēs esam,

Lai gan cilvēks

It kā simbols

Kaut kam vienotam

Uz Zemes.

Ticības tik atšķirīgas.

Lai gan katrs

Savu mīl.

Uzskata par pareizāko,

Citus reizēm nosodot.

Tie, kas netic nemirstībai,

Tic, ka tālāk nekā nav.

Nu, bet arī tā ir viena

Ticība no vairākām…

Varbūt esam programmēti

Citplanētu radījumi.

Varbūt izraidīti ellē,

Nu, bet elle – Zeme šī?

Domā domu dziļu, plašu –

Varbūt Atklāsme būs klāt –

Arī es reiz izdomāju…

Neteikšu tik, ko un kā!

/Aija Štube/

***

by

Informācijas karš

Informācijas karš

***

Ar svešiem ieročiem

Uz šķietamu uzvaru…

Priekš savējiem?

Pret svešajiem?

Vai skaidri jau zināt,

Kas ir jūsu “svešie”,

Uz kuriem jūs piekristu šaut?

Varbūt tie radinieki,

Kuru smadzenes

Izskaloja sveša informācija.

Un kā ar to skalošanu jums?

Salika vietā, ko gribēja –

Arī to, lai jūs histēriski

Viens uz otru rietu,

Svešiem līderiem pakaļ skrietu,

Svēti ticētu, ka domājat

Un izlemjat pats.

Šaubīgos aģitējat.

Ar putām uz lūpām

Mēģināt pārkliegt citas

Informācijas retranslatorus.

Jūs paši sen esat pārvērsti

Staigājošos retranslatoros –

Zombijos bez dvēselēm,

Jo Cilvēki uz cilvēkiem nešauj

Pēc kārtējās informācijas devas

Uzņemšanas, bez domāšanas,

Apziņas, saprāta pieslēgšanas.

Cilvēki aizstāv savu tuvāko dzīvību

Un tiesības katram dzīvam būt!

Cik viegli šai laikā apmaldīties,

Ja sirdī tukšums, nav tur kas jūt,

Viegli par svešiem atkritumiem kļūt.

Bet Mērķi ir dziļāki –

Izdzīvos tikai Cilvēki!

/Aija Štube/

***

by

Ar klusu smaidu

Image

***

Es dziesmu dziedāšu par mūža sāpi,
Par nepiedzīvoto un smago akmens krustu,
Par cerībām, par mīlu un par to, kā krāpi,
Graujot ticību līdz robežai, kur tā jau zustu…

*

Pie krusta apsūnojušā es ziedu klēpi likšu –
Viss pļavas krāsu košums tajā slēpts.
Un turēšos pie smilgas, cerot, ka vēl tikšu
Uz Zilo kalnu, kurš nekad nevienam nebūs slēgts.

*

Ar klusu smaidu kalnā lēnām kāpšu,
Aiz sevis skumjas, postu pametot.
Jau simto reizi atdzimšanu sākšu,
Lai prieka dziesmu nodziedātu aizejot.
/Aija Štube – 19.03.2014./

***