***
Migla sen vairs neslēpj siluetus –
Tuvus, skarbus, mīļus, ķēmīgus…
Veļu ēnas rotaļājas trepju telpā
Templī, celtā citā gadsimtā.
*
Viss tik pazīstams un dzīvs
Kā toreiz rudenīgā birzī,
Kad pie dzidra svētavota
Teikas teica gara rads un krīvs.
*
Mēs sapratāmies klusēdami smaidot
Un jutām vienojošo, netveramo To,
Kas katrā formā ieslēgts, savažots un locīts
Savās dzīlēs mūžam paliek brīvs.
/Aija Štube -17.10.2013./
***
*
NeApMaldieties,
Mēģinot izSkaidrot
Rīta miglu un
Rudens rūgteno smaržu.
*
SaJūtu projekcijas
Ir patiesas
Kā lieTas
Pašas sevī.
*
Strīdus āboLs
Tiek apĒsts
Un tādējādi
Šķietami
IePazīts.
*
Mūsu apJausma
Par PatiEsību
Ir patiesa
Priekš mums.
*
VējDzirnavas
Var palikt
Apmātu donkihotu
NeApdraudētas.
*
Miers dod izpratni
Par vienkārŠo
Lietu BŪTību.
NeMeklējot visā
Savu īpaŠo sūtību.
*
Vienkārši
IzZini sevi,
Savu neZiņu
SaProti.
*
Sapratne sevī
Nes gaismu,
Kura paRāda ceļu.
Ceļu sevī,
Caur sevi,
Pie vienkāršā TĀ –
Nenosaucamā…
/Aija Štube -11.09.2013./
***
rudraija 