Tag Archives: svešie

by

Šķietamajiem draugiem

Šķietamajiem draugiem

***

Mani šķietamie draugi,

Jūs par klupšanas akmeņiem kļuvāt,

Un raugi – nu jau nāve ir stipri tuvāk,

Nekā bija pirms jums.

*

Jūsos – nobriedušos vīros,

Manā uztverē saprātīgos,

Palīdzēt reāli sološos

Ar pavisam naivu nolūku

Meklēju mani pametušā tēva padomu.

*

To vietā, laikā nesaņēmu.

Un drošību, un mīlestību,

Kuras tik ļoti trūka,

Ka turējos pie salauztas smilgas,

Un pat tā man spēkus deva…

*

Bet jums bija cita ideja par dzīvei.

Manas ilgas – slimīgs murgojums,

Mana palīdzība, sniegta no sirds,

Atbildē – kārtējais uzbrukums!

Un kārtējais sabrukums…

*

Nu jau par vēlu – spēka vairs nav,

Nāves miera dvašu jau jūtu,

Bet toreiz – pirms gadiem divdesmit,

Nebija vēl par vēlu – un jums bija laiks!

*

Uz mani nedrīkst kliegt!

Es saprotu arī nepateikto,

Bet ļauno, uzbrūkošo

Nespēj nosargāt tā dzelžu sēta,

Ko izlaupīja vēl mazai man svešie…

*

Nu esmu gudrāka.

Man elles draudi – nieks.

Es atšķiru, kas ienaidnieks, kas draugs.

Vien Savējos es satikt vēlējos,

Bet pārdzīvotais nu jau to man liedz.

*

Mana dzīve paiet kā cellē,

Kaut tāda nav mana daba:

Dzīve un Mīla un Brīvie Cilvēki sauc –

Žēl, ka ne mani…

*

Šai vidē, starp Svešiem

Izrauties neļaujot,

Lemjat vientulībai

Stindzinoši saltai.

*

Līdz izmisumam

Jācīnās dvēselē

Palikt Baltai!

Un nekļūt saltai

Pret jums…

/Aija Štube/

***

by

Informācijas karš

Informācijas karš

***

Ar svešiem ieročiem

Uz šķietamu uzvaru…

Priekš savējiem?

Pret svešajiem?

Vai skaidri jau zināt,

Kas ir jūsu “svešie”,

Uz kuriem jūs piekristu šaut?

Varbūt tie radinieki,

Kuru smadzenes

Izskaloja sveša informācija.

Un kā ar to skalošanu jums?

Salika vietā, ko gribēja –

Arī to, lai jūs histēriski

Viens uz otru rietu,

Svešiem līderiem pakaļ skrietu,

Svēti ticētu, ka domājat

Un izlemjat pats.

Šaubīgos aģitējat.

Ar putām uz lūpām

Mēģināt pārkliegt citas

Informācijas retranslatorus.

Jūs paši sen esat pārvērsti

Staigājošos retranslatoros –

Zombijos bez dvēselēm,

Jo Cilvēki uz cilvēkiem nešauj

Pēc kārtējās informācijas devas

Uzņemšanas, bez domāšanas,

Apziņas, saprāta pieslēgšanas.

Cilvēki aizstāv savu tuvāko dzīvību

Un tiesības katram dzīvam būt!

Cik viegli šai laikā apmaldīties,

Ja sirdī tukšums, nav tur kas jūt,

Viegli par svešiem atkritumiem kļūt.

Bet Mērķi ir dziļāki –

Izdzīvos tikai Cilvēki!

/Aija Štube/

***

by

Šim stāstam nav nobeiguma

Šim stāstam nav nobeigums

***

Tavi mīļie vārdi

Sirdij atsalt liek.

Pati brīnos, ka tādi

Man milzu daudzumā tiek.

*

Rožu kalnus tu dāvā

Un vēl visu ko, kas man dārgs.

Jūtos kā melodrāmā

Tik košā un kaislīgā.

*

Kas mēs viens otram esam?

Draugi vai vēl kaut kas?

Tā ejot, mēs satiekam daudzus,

Bet retais kļūst savējais.

*

Tu savējs pēc dvēselē lemtā

Kas esmu tev – izdomā pats.

Kā Vinnijam Pūkam medus,

Kā ezītim zvaigžņu nakts,

*

Kā baltajam zirgam migla,

Kā vēja sunim pats vējš,

Kā kādam iespēja līdzēt,

Vienkārši tā – par neko.

*

Un veltīgi, svešais, to dzēs –

Šim stāstam nav nobeiguma

Kamēr dzīvojam mēs.

/Aija Štube/

***

by

Nākotnes tik dažādās…

10417807_825673630802793_270284674572576449_n

***

Viesulis dvēseles dzīlēs

Virspusē nav pamanāms.

Parasti notiekot otrādi –

Man viss ir savādāk.

*

Sirdsbākā gaismiņa mirgo:

Reizēm izdziest, tad spīd.

Vikingu kuģi tur siro,

Rēgu burinieks vīd.

*

Starp Būt un Nebūt Zemi

Es eju, bet satraukums lieks,

Jo sen jau šķērsoti kalni,

To varenums – pasaules nieks.

*

Par vienu nebeidzu jūsmot,

Tas puķu bērniem tāds nieks –

Sirds uguntiņa liek mirdzēt

Kā laimīgās bērnības prieks.

*

Tur uguntiņai liek mirdzēt

Ik katra smaids, kas to nes.

Un šādi spēju es redzēt

Cilvēku nākotnes.

*

Nav naids, nav kari un strīdi

Par naudu un varu ikbrīd.

Cilvēki citādu dzīvi

Dzīvo, vēl citiem -”Labrīt!”

*

Cik daudzi viņiem sekos

Un ignorēs svešos, kas liedz

Redzēt, kā diplomātiskos trikos

Par tautu tie zirdziski zviedz.

*

Puķu un dziesmu laikus

Uz laiku ir jāatliek,

Kad prātos pūš maldu tvaikus

Un vērtības kropļotas tiek.

*

Šai jaunā krēslas pasaulē

Vērtības savādāk sauc –

Izvārties studijas pagaldē

Tad mikrofonā kauc.

*

Uz kājām ja neturies,

Pie mikrofona balsties,

Par nodzerto balsi nestreso –

Fonogrammas to aizstās.

*

Par visu, kas iznīcināts,

Par visu, kas sagrozīts,

Par visu šo Noziegumu

Drīz atbildēs Parazīts!

/Aija Štube/

***

by

Brīvajiem gariem

Brīvajiem gariem

***

Rūnu vārti pavērās –

Ieskatīties ļāvās.

Redzēju kā apjukušie cits pie cita kļāvās.

Tauta pārāk vadāma –

Drīz Gans jums atradīsies,

Bet neticiet, ka tas būs “labais gans”,

Kam akli noticēsiet.

To drīz vien nožēlosiet,

Bet par vēlu būs –

Jūsu zemes drīz par Svešo īpašumiem kļūs,

Un jūs tiem kalposiet,

Par viņiem balsosiet,

Ja kalpa gars ir gēnos

Un dieviņš saprātu

Nav dusošajiem devis.

Un katrs parādīs, ko viņa dvēs’le slēpj –

Ar ko tie savus viltus pavedienus vērpj.

Ja esi Cilvēks – sirdī brīvs,

Tad dzīvosi kā vienmēr,

Jo zini – brīvam Gars ir dzīvs

Un patiesību saprast spējīgs.

Tas Vārdu atšķirt spēj no tenku sievu mēlēm.

Kas pakļaujas ikvienam nozombētam prātam.

Ir bijis laiks, lai iemācītos pastāvīgi spriest

Un Liktens stūri pie Savējiem griezt!

/Aija Štube/

***

by

Izmaiņas?

Izmaiņas...

***

Tad ienāk tev prātā doma izmisīga,

Ka izmaiņas, kuras vēlies tu un citi,

Ir vienkārši kārtējā ilūzija,

Lai sabiedrības veiksmīgo daļu

Pārņem jebkādas pārmaiņas misija.

Lai lido idejas, lai notiek rosība –

Viņi vēl nezin, ka tā ir šķietamība –

Pieļaujamā brīvība rāmī,

No kura iziet var pa divām durvīm –

Pievienojoties pašu kritizētajiem,

Saprast, ka tur tu nemainīsi neko,

Parādīsi zināmo, pašsaprotamo

Tiem, kas to visu ārpusē jau zin.

Un saņemsi pārmetumus,

Ka nedari neko, izņemot to…

Otra izeja ir pamest

Šķietamās brīvības rāmi,

Paceļot ar lidmašīnu un prāmi,

Saprast, ka jādzīvo ātri,

Lai par tavu aktualitāti

Nekļūtu vecums un viss,

Kas ar to komplektā nāk:

Nabadzība, slimības, vientulība

Pansionātā vai citur –

Ir varianti, bet tik un tā

Ne visiem šeit laime ir brīvībā,

Bet ilga dzīve jānes kā krusts,

Kurā var pakārties, kad nasta par smagu.

Vēl pačukstēšu par variantu trešo,

Tikai mājienu došu – šeit pārāk daudz svešo…

/Aija Štube/

***