***
Robežas mēs uzliekam paši
Ar mācībām, paražām, kultiem.
Un kamēr tev tas būs svarīgi,
Tu nebūsi patiesi brīvs.
Es brīva, jo esmu Ragana,
Un tas nav ne kults, ne nosaukums.
Tas vienkārši ir tāds Spēks,
Kuru nejust tu nespēj,
Kuru sajust tu alksti,
Kurā grimsti kā mirāžā
Izslāpis baudas.
Man robežu nav.
Es varu nākt.
Es varu nenākt.
Es varu visu,
Ko vēlos panākt!
/Aija Štube/
***
***
Mani šķietamie draugi,
Jūs par klupšanas akmeņiem kļuvāt,
Un raugi – nu jau nāve ir stipri tuvāk,
Nekā bija pirms jums.
*
Jūsos – nobriedušos vīros,
Manā uztverē saprātīgos,
Palīdzēt reāli sološos
Ar pavisam naivu nolūku
Meklēju mani pametušā tēva padomu.
*
To vietā, laikā nesaņēmu.
Un drošību, un mīlestību,
Kuras tik ļoti trūka,
Ka turējos pie salauztas smilgas,
Un pat tā man spēkus deva…
*
Bet jums bija cita ideja par dzīvei.
Manas ilgas – slimīgs murgojums,
Mana palīdzība, sniegta no sirds,
Atbildē – kārtējais uzbrukums!
Un kārtējais sabrukums…
*
Nu jau par vēlu – spēka vairs nav,
Nāves miera dvašu jau jūtu,
Bet toreiz – pirms gadiem divdesmit,
Nebija vēl par vēlu – un jums bija laiks!
*
Uz mani nedrīkst kliegt!
Es saprotu arī nepateikto,
Bet ļauno, uzbrūkošo
Nespēj nosargāt tā dzelžu sēta,
Ko izlaupīja vēl mazai man svešie…
*
Nu esmu gudrāka.
Man elles draudi – nieks.
Es atšķiru, kas ienaidnieks, kas draugs.
Vien Savējos es satikt vēlējos,
Bet pārdzīvotais nu jau to man liedz.
*
Mana dzīve paiet kā cellē,
Kaut tāda nav mana daba:
Dzīve un Mīla un Brīvie Cilvēki sauc –
Žēl, ka ne mani…
*
Šai vidē, starp Svešiem
Izrauties neļaujot,
Lemjat vientulībai
Stindzinoši saltai.
*
Līdz izmisumam
Jācīnās dvēselē
Palikt Baltai!
Un nekļūt saltai
Pret jums…
/Aija Štube/
***
***
Dzīvības spēks – enerģija,
Ko gribat man atņemt,
Ir vienīgais, kas mani
Par cilvēku spēj pārvērst.
Kā gan jums to saprast,
Kas ejat kā buldozeri,
Kam nervi kā dzelzbetons?!
Bez dzīvības spēka nav dzīves,
Bet eksistēt nevēlos.Tad labāk mirt!
Lai dvēseles mierā var radoši izpausties,
Lai miers ir ap mani un manī.
Vai tiešām grūti to saprast?
Kā Cilvēkam?
Vai labāk, ja cilvēka nav?
Vai nelaimes kamols kliedz
No katra nervu stresa
Kā dunča dūriena.
Es vēlos mieru –
Vairāk it neko!
Un atdotu par to
Es Visu!
/Aija Štube/
***
***
Šonakt sapnī dubļus nebridu –
Balts palags tiem pāri bij’ klāts.
Zinot, kas apakšā, ceļš mans bij’ balts.
Ko tas nozīmē? – vaicāja prāts.
Spēks, kas ikdienā kalts
Palicis nesamalts!
/Aija Štube/
***
***
Kad tu sasniegsi Dzelmi,
Tu sajutīsi, kas ir Spēks.
Nekādus vārdus,
Ne paskaidrojumus
Vairs nevajadzēs.
/Aija Štube/
***
rudraija 