***
“Ar ļaunumu ir jācīnās,
Ar to ļaunumu, kas nodarīts Man!
Tas jau nekas, ka pirms tam,
Es to darīju citam…”
*
Ir cilvēki, kuri tā spriež,
Ne tikai spriež, bet pat dara,
Un piedevām cer tikt uz zaļa zara.
Jo pieder pie parazītu bara.
*
Uz zara ziedoša, smaržīga, skaista
Tiek tikai tie, kas kokus audzē un laista!
Bet tie, kuri citu koku zarus zāģē,
Reiz pakarās savas nokaltušās egles zarā.
/Aija Štube/
***
***
Kad tu kaut ko soli, tev tas ir pa jokam,
Izrādās, ka aizmirsts viss ir dienā tajā pašā.
Un kas par to, ka otrs noticēja?
Sekas sekoja – tici vai nē,
Bet katru reizi kāds nokavē.
Izjaukts ir ritms – dabas likts,
Jau atkal kāds meklē, kurš ir slikts…
Tu smejies, tev šodien ir jautri,
Nekas, ka otram plecos krauti
Smagumi, ko panest paredzēts bij’ kopā.
Pieskriet, paķert savu daļu pašā ceļa galā –
Tā nav palīdzība – bezrūpīga vienaldzība.
Sajaukti termini tavā galvā –
Tā bija atbildība!
Ja vārdu saki – tas nav tāpat vien –
Vārdi likteņus sien un atraisa,
Un tikai no malas skatoties šķiet,
Ka viss – no gaisa…
/Aija štube/
***
rudraija 