***
Nerejiet uz miera karavānu,
Elles suņus nedzeniet uz to.
Miera cilts ar mieru arī aizies,
Rējējiem kāds atriesies par to.
*
Nelejiet benzīnu uzgunskurā, kurš sāk jau dzist.
Nemiera domas pamazām zaudē spēku.
Tiem, kam patīk mūžīgā panikā krist,
Tie lai pārtiek no pļāpām par karaspēku.
*
Domas mēdz ārdīt un pasauli graut.
Domas mēdz rozes stādīt.
Tas jau nekas, ka tu proti šaut –
Ej bērniem saullēktu rādīt!
/Aija Štube/
***
***
Uguns burti, melna nakts.
Kas bij burtu rakstītājs?
Ne tas mags, ne tas burvis,
Tas bij Vārdu zinātājs.
*
Es izdzēru ziedu rasu
Saullēktā skatoties.
Tā es tavu dzīvi lasu
Starp rindām veroties.
*
Smagi, smagi ceriņzari
Samirkuši lietavās.
Vai nav smagi dzīvi nest
Div’ mazās riekšavās?
*
Es atradu zelta birzi
Sudrabā staigājot.
Zelta zaru skaras šķirsi
Sidrabiņu atrodot.
*
Ārā mitri, ārā auksti –
Nāc manā istabā.
Ienākot necilā
Vakardienas kankariņus.
*
Šodien mirsi, rīt piedzimsi
Jauna, brīva, laimīga.
Kam būs žēl, tie runās:
Tu pie visa vainīga! 🙂
*
Man palika garlaicīgi
Zinātniekus klausoties.
Klausījos, ko stāstīja
Ābeļziedu pumpuriņi.
*
/Aija Štube,13.05.14./
***
rudraija 