***

Ja zini, kur tava dvēsele

Netiks tramdīta kā vēja suns,

To vietu izjauks nešpetna dzirkstele –

No ugunskura aizpūsta malduguns…

*

Iemet savu dvēseli, kur vēlies,

Un spēlējies – attēlā spoguļojies.

Rudens lapas, zeltaini mirkļi,

Laiva, kurai pietrūkst irkļi…

*

Lai atpakaļ vai tālāk tiktu,

Uz melnajiem vai baltiem kauliem liktu?

Varbūt no kauliem tiltu meistarotu?

Radošu darbību nemēdz saukt par sliktu?

*

Zināt par dvēseli – tas jau vēl nav viss.

Saprast, izjust to nāci mācīties,

Tādēļ nav iemesla par bijušo zūdīties,

Tas bija tādēļ, lai vari šeit rūdīties!

*

Ja zini, ka Laika te nav, vai to saproti?

Nav jēgas debesis pētīt tik apgaroti!

Apstājies, pārstāj prāta viļņus velt,

Un redzēsi – ko nest, ko nepacelt.

*

Iemet savu dvēseli, kur vēlies…

Un paspēlējies!

/Aija Štube/

***