Brīnums

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Atminos gadus, kad sapņi lidoja brīvi un droši,

Arī atklāti tika apvāršņi jauni un spoži,

Kad kaija nebija vienkārši putns,

Bet drošsirdis Džonatans Livingstons,

Un Kastanedu mācīja amizants dons Huans.

Tad Vienīgā patiesi tāda bija caur Mūžiem,

Jo Ričards Bahs tam sirdī noticēja.

Gāja gadi, sapņotāju dzīve visu koriģēja.

Par “skolotājiem”- biznesmeņiem,

Citi par upuriem grāmatu kaislībām kļuva.

Dažiem saprāts pateica prātam,

Kādām ilūzijām pakaļ tas ilgi skrēja,

Bet nemainīgs vēl aizvien

Ir šis daudzskaidrotais

Brīnums neizskaidrotais:

Cilvēka dzīve, šī Zeme

Un viss, kas notiks pēc tam…

/Aija Štube/

***

Dejo!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Smilgas ziedēdamas raud.

Par visu to, kas ir un par to, kā nav.

Kamēr tu vēl snaud,

Nekas tevi neapdraud,

Jo sapņi apziņu sargā

No informācijas pūķa skarbā.

Ej salasi deviņas zāles

Iepin tās Jāņu vainagā.

Uzliec to savā galvā

Un nedzejo, bet

Dejo, dejo, dejo!

/Aija Štube/

***

Balvas

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Plūcu salijušos ceriņziedus

Un saņemu ceriņdušu uz galvas.

Šonakt skatīju sapņus viedus –

Kuros izdalīju visiem balvas!

*

Kādam par to, ka gudrību sējis,

Kādam par klusēšanu.

Cits lielu dārgumu nosargāt spējis,

Dažs nebeidz Brīnuma meklēšanu.

*

Katram tiek balva, jo Ceļā esot

Notikumi zaigo un mirdz.

Kādam krustu uz pleciem nesot,

Kādam tiek atklāsmju dzirksts!

*

Dāvāju prieku priecīgajiem,

Lai tie pazītu, kāds tas ir īsts.

Dāvāju skumjas bēdīgajiem,

Lai tie beidz gausties un rodas reiz spīts!

*

Vēstījumi nekliedz uz masām:

Klausies, ko teikšu caur tevi!

Galvenais tas, ko Sirdīs mēs lasām,

Klausoties Klusumu sevī!

/Aija Štube/

***

Iemūžini…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Iemūžini fotogrāfijās pavasari –

Lai paliek par piemiņu

Laikam, kad sals tevi dzels

Un sniega bumbas kāds vels.

*

Iemūžini pavasari, ja vari.

Tomēr tas nebūs kā īsts.

Reibina smaržu realitāte

Tagad un šeit –

Plaukst, zied un vīst.

*

Iemūžini ceriņa laimīti,

Pasmaidi sev un citiem.

Cik naivi mēs reizēm esam,

Cik atklāti pret visiem!

*

Cik labi, ka esam naivi,

Bet zinoši pieredzē,

Joprojām mums patīk sapņot,

Tikt ziedu paradīzē!

/Aija Štube/

***

Laika raganiņa naktstauriņu sapņos

Laika raganiņa naktstauriņu sapņos

***

Tumsa kā melna čūska aizlokās garām

Visām šīs un citu pasauļu varām.

Vienkārši Laiks šo gada dzirnakmeni griež –

Kādam pazust, citam ierasties spiež.

*

Mēs lūkojamies uz saviem sapņiem

Kā uz ziemas Saulgriežu naktstauriņiem.

Caur rīta aizkaru iespīd saules stars –

Līdzi tumsai aizjoņo tauriņu bars…

*

Vēl nedaudz naktstauriņu sapņu,

Vēl neilgs Tumsas varas laiks.

Parunā ar Laika raganiņu –

Varbūt ieraudzīsi, kāds ir viņas

Eņģeliski apgaismotais vaigs…

/Aija Štube/

***

Dvēseles kauss

Image

***

Miega aizmirstības dzelmē aicina

Tos, kas guruši – miera alkst.

Sapņi tik reāli iegrimt tur steidzina,

Pēc kā dvēsele sapņo un salkst.

*

Vasaras ziedi uz mana galda

Priecē un reibina, aizmirsties ļauj.

Tad, kad sirdī izsalkums valda

Smarža šī apbur un cieši skauj.

*

Atceries savu būtību seno.

Neļaujies reibonim nomodā!

Visu, kas neredzami mūs vieno,

Dvēseles kausā jāsaglabā.

*

Dzer no šī Kausa atmiņu vīnu,

Uzzini visu – kas esi, kāpēc!

Zinu, ka daudzos tas izsauc vien smīnu.

Vēl viens iemesls – darīt tāpēc!

/Aija Štube/

***