***

Es nekad neuzzināšu,

Kā tu šeit nokļuvi,

Rudens roze…

*

Varbūt atraidītā dvēsele cieta,

Kad tevi Likteņupē svieda?

Varbūt Vasara pie Rudens

Atvadīties ciemos gāja,

Lai gan Rudens to neuzaicināja?

*

Rudens vēji pūš tevi Likteņu upē…

Nolemtība reizēm ir skaista

neatbilstība videi.

*

Rudens roze,

Tāda ir tava loze –

Tavu novīšanu negaida

Neviena banāla vāze.

/Aija Štube/

***