Mēģiniet piezvanīt vēlāk…

Mģiniet piezvanīt vēlāk...

***

Tu izmisīgi zvani uz telefonu,

kurš vienmēr ir ieslēgts

un vienmēr automātiski atbild:

adresāts nav sasniedzams,

mēģiniet piezvanīt vēlāk…

*

Tu mokies drūmās nojausmās,

minējumos un savas fantāzijas tēlos,

kuri tev rāda ainas

ar katastrofām, slimnīcām un morgiem.

Tu mēģini piezvanīt vēlāk…

*

Tu mēģini dzīvot ar visu to, ko zini

pēc likumiem, kurus neviens nav rakstījis,

bet visi cenšas izpildīt –

mākslīgi smaidīt un nedomāt

par to, kas notiek patiesībā.

Tu mēģināsi piezvanīt vēlāk…

*

Arī tad, kad pilsēta būs drupās,

zem kurām gulēs cilvēku ķermeņi

ar planšetēm un viedtālruņiem līdzās,

kad pārstās darboties Cilvēku likumi,

un savu “brīvību” slavēs marodieri,

tu izdzīvosi un mēģināsi piezvanīt vēlāk…

/Aija Štube/

***

Prom no pilsētas, kas vārās…

WP_20140721_009
***
Viss pa vīlēm un uz pusēm
Pārraujams un sadalāms.
Un visvairāk tiem, kas klusē,
Atņemams un norakstāms.
*
Skaļi vārdi, pērkondārdi
Atņem prieku man un tev.
Labi vēl, ka nenospārda,
Vēlmē pielīdzināt sev.
*
Prom no pilsētas, kas vārās
Pati savās atraugās.
Mūs ved Daba prieka ratos –
Gaiss un upe pabaros!
*
Te par brīvu un uz pusēm
Dāvināms un atdodams,
Bet mēs paši tumsas pusē
Meklējam, kur Noslēpums…
*
Izgaismojas tumšā puse,
Aizbēg rēgi pagrabā.
Tur, kur ejam – gaisma pulsē,
Noslēpumus saglabā.
/Aija Štube/
***