***

Sunim Funim bija Vējš,

Ezītim miglā bija Lācītis,

Vinnijam Pūkam bija draugi

Un zāģu skaidas galvā,

Kuras, iespējams, ļāva

Dzīvi uztvert optimistiski.

Kaķītim bija viņa dzirnavas,

Un spēja piedot visiem un visu –

Lai labāk vairojas prieks!

Kaijai Džonatanam nebija draugu.

Viņš bija Pilnības meklējumos,

Vēl nezinādams, ka Pilnība,

Kādu viņš meklē, nemaz neeksistē.

Džonatana “Pilnība” gaidīja viņu jau sen.

Vai viņš to atradīs? Vai viņa viņu pazīs?

Vai viņi sapratīs, kas viens otram ir?

/Aija Štube/

***