***
Es nekad neuzzināšu,
Kā tu šeit nokļuvi,
Rudens roze…
*
Varbūt atraidītā dvēsele cieta,
Kad tevi Likteņupē svieda?
Varbūt Vasara pie Rudens
Atvadīties ciemos gāja,
Lai gan Rudens to neuzaicināja?
*
Rudens vēji pūš tevi Likteņu upē…
Nolemtība reizēm ir skaista
neatbilstība videi.
*
Rudens roze,
Tāda ir tava loze –
Tavu novīšanu negaida
Neviena banāla vāze.
/Aija Štube/
***
