***
Sals kā nazis dursta-
Jūtos mazliet noburta.
Saule auksti smaida,
Jaunu vasaru gaida?
Bet istabā rožu ugunskurs,
No kura pazūd nogurums,
Un es jūtu, ka neesmu viena,
Ir rožu ugunskura diena.
/Aija Štube/
***
***
Palīdziet aizlidot no šīs pasaules,
Kuru es mīlu un nevaru ciest!
Paciest vairs nespēju visas nelaimes,
Redzu negaisu, kas tālumā briest…
*
Ne jau man bail, bet nogurums māc –
Cauri ir iziets pat ellei.
Jaunu spēlīti, likten, tu sāc,
Gribi novest līdz cellei?
*
Es nederu lūgsnām, es – nemiera gars,
To zini un spēlē rausi,
Bet tā nav spēle, tas dēmonu bars –
Tu veco sistēmu grausi!
*
Palīdziet aizlidot no šīs pasaules –
Pietiek! Man pietrūkst spēku!
Nealkstu solītās svētlaimes,
Gribu Mieru un Saules lēktu!
/Aija Štube/
***
***
“Es nepieminu ļaunu.
Kāpēc vairot sāpes?
Lai vairojas labāk prieks.”
Tā pateikt ir viegli,
Kad no pasaules
Netiek vairs gaidīts nekas.
Sāpes visiem kausiem pāri sen lijušas,
Asiņainās rētas pusapdzijušas.
Neskaries klāt! Nevēlos pieminēt!
Tikai aizmirstība var dziedināt.
Cīņai par taisnību
Vairāk nav spēka,
Un no katra saules lēkta
Tiek gaidīts vienīgi miers.
Jo visi, ko mīlēji – nodeva, pameta,
Pamesto svešie nesaudzēja.
Vispārējā vienaldzībā pāri tika sēta
Salta, balta, sidrabota salnas aplikācija.
Tāds nomocīts baltais kaķītis,
Sociāli apkopts un nomazgāts bomzītis.
Nav viņā vairs dzīvot prieks,
Acis pārgurums ver ciet.
Baltā meditācijā ir miegs un miers
mur, murr, murrr.
Ļaunums pats savu atmaksas uguni kur,
Kamēr dažiem šīs pasaules smagums jānotur.
/Aija Štube/
***
(Subjektīvi par tēmu K.Skalbe “Kaķīša dzirnavas”.)
***
Smags nogurums no paša rīta, un ārā negribās man iet.
Es labāk aizvēršu šo trauksmes pilno ārpasauli ar samta aizkariem ciet!
Pa plauktiņiem jāsaliek akmeņi – savi un svešu nestie un izmētātie.
Uz dažiem no tiem vīd seni simboli viedu sievu un vīru ieskrāpētie.
*
Varbūt jāuzceļ neliela piramīda, jāielien tajā un jālido brīvībā,
Domu un iztēles mikrokosmā, un tad – pa virsotni ārā:
Brīvā makrokosmā saburzītie spārni izplešas arvien lielāki,
Un nokaitētās atmosfēras viļņi kļūst aizvien mierīgāki.
*
Atmosfēras viļņos peld dažādas formas – cilvēku domu radītas:
Tur dailes krāšņākie uzmetumi un “ļaunuma puķes” badīgas.
Bodlēra eksperimentiem ir sekotāji, kuri pašlaik ir modē…
Kurš pateiks, kam būs un kam nebūs vairs vietas šai Zemes lodē?
/Aija Štube/
***