***
Paceļoties augstumos,
Laižoties bezdibeņos,
Mieru sevī atradusi
Vēl neesmu nekad.
*
Varbūt lēcieni par strauju,
Spārnu vēzieni par asu?
Jautrībai nav vārdos vietas –
Izšūpojas “nervu lietas” –
Harmonijas šūpolēs
Kaut kas salūzis
Un brūk…
*
Ja brūk, lai brūk, kam jāsabrūk,
Jo miers – tas nav priekš manis!
Kad pazemībā palīdzību lūdz –
Ir augstprātīga instrukcija klāt:
Tā grupiņa neesot priekš manis…
*
Aitu bari aitām palīdz –
Palīdz brēkt un citas stumt,
Arī zombijiem tāds līgums.
Vai par to man nāktos skumt?
*
Cilvēcības pamazāk
Tad, kad garām ejot,
Ieraugām mēs Savējos,
Pasmaidām un tālāk skrejam.
Ja brūk, lai brūk, kam jāsabrūk…
/Aija Štube/
***
