
***
Ar tirgus sievu izlēcieniem
Tu staigā pa dzīves taku,
Tu tusē tikai ar inteliģentiem,
Kas valkā Armani fraku.
*
Tu visā meklē izdevīgumu,
Kaut pati – tukša muca.
Un to tu sauc par saprātīgumu –
Izlikties dārga caca.
*
Tev pareizi – solīt un nepildīt,
Liekuļot, melot un zagt,
Kabatā pigu rādīt
Uz tiem, kurus ērti ir slaukt.
*
To darot, tu citiem māci,
Kur pareizi komatus likt,
Vai derīgi citēt Lāci
Un kur ar godu var tikt.
*
Pašai tev sava maska
Ar seju saauga sen.
Uzskati kā no vaska,
Vērtības – panikā dzen.
*
Ikviens, kam ir sirdsapziņa
Jūt konkrētu robežu: Stāt!
To izsmej, jo kabatiņa
Tev skaļi brēc: Naudu vaig krāt!
*
Reiz teici, ka cilvēkus pārbauda
Ar slavu, varu un naudu,
Bet alki, lai tevi tās noglauda
Un pārdevies par šo baudu.
*
Kad saprati – godīgums zaudē
Un taisnībai allaž būs slāpt,
Tu nolēmi: lai mani saudzē –
Vieglāk pār līķiem man kāpt!
*
Tu apraki sirdsapziņu,
Kad juti, ka tā tevi grauž
Un devies uz to sētiņu,
Kur divkoši tīklus sev auž…
*
Tirgū par taviem gājieniem
Atbildēt nāktos tūlīt –
Tur nenoslēptos aiz mājieniem:
Par to es runāšu rīt!
*
Ar zilu aci, bez zobiem
Pēc taisnības varētu brēkt,
Un varbūt sākt domāt par robiem,
Ko prāts no citiem liek slēpt.
/Aija Štube/
***