***

Tavi mīļie vārdi

Sirdij atsalt liek.

Pati brīnos, ka tādi

Man milzu daudzumā tiek.

*

Rožu kalnus tu dāvā

Un vēl visu ko, kas man dārgs.

Jūtos kā melodrāmā

Tik košā un kaislīgā.

*

Kas mēs viens otram esam?

Draugi vai vēl kaut kas?

Tā ejot, mēs satiekam daudzus,

Bet retais kļūst savējais.

*

Tu savējs pēc dvēselē lemtā

Kas esmu tev – izdomā pats.

Kā Vinnijam Pūkam medus,

Kā ezītim zvaigžņu nakts,

*

Kā baltajam zirgam migla,

Kā vēja sunim pats vējš,

Kā kādam iespēja līdzēt,

Vienkārši tā – par neko.

*

Un veltīgi, svešais, to dzēs –

Šim stāstam nav nobeiguma

Kamēr dzīvojam mēs.

/Aija Štube/

***