***

Miega aizmirstības dzelmē aicina

Tos, kas guruši – miera alkst.

Sapņi tik reāli iegrimt tur steidzina,

Pēc kā dvēsele sapņo un salkst.

*

Vasaras ziedi uz mana galda

Priecē un reibina, aizmirsties ļauj.

Tad, kad sirdī izsalkums valda

Smarža šī apbur un cieši skauj.

*

Atceries savu būtību seno.

Neļaujies reibonim nomodā!

Visu, kas neredzami mūs vieno,

Dvēseles kausā jāsaglabā.

*

Dzer no šī Kausa atmiņu vīnu,

Uzzini visu – kas esi, kāpēc!

Zinu, ka daudzos tas izsauc vien smīnu.

Vēl viens iemesls – darīt tāpēc!

/Aija Štube/

***