***
Mēness tilts, pa kuru mēs ejam
Mainās katru dienu –
Jāpielāgojas.
Īpaši augstpapēžu kurpēs…
Izturēs!
Ja tu tā saki, es ticu.
Nevis akli ticot,
Bet tevi zinot.
Mēs ejam droši,
Un mums ir vienalga,
Ko klaigā pūlis tur lejā.
Viņi ir lejā –
No turienes vienmēr
Viss savādāk izskatās.
Lai paceļās.
Mums vietas pietiks.
Mums un līdzīgajiem
Gariem.
/Aija Štube/
***
***
/Aija Štube/
***
***
Tavi mīļie vārdi
Sirdij atsalt liek.
Pati brīnos, ka tādi
Man milzu daudzumā tiek.
*
Rožu kalnus tu dāvā
Un vēl visu ko, kas man dārgs.
Jūtos kā melodrāmā
Tik košā un kaislīgā.
*
Kas mēs viens otram esam?
Draugi vai vēl kaut kas?
Tā ejot, mēs satiekam daudzus,
Bet retais kļūst savējais.
*
Tu savējs pēc dvēselē lemtā
Kas esmu tev – izdomā pats.
Kā Vinnijam Pūkam medus,
Kā ezītim zvaigžņu nakts,
*
Kā baltajam zirgam migla,
Kā vēja sunim pats vējš,
Kā kādam iespēja līdzēt,
Vienkārši tā – par neko.
*
Un veltīgi, svešais, to dzēs –
Šim stāstam nav nobeiguma
Kamēr dzīvojam mēs.
/Aija Štube/
***
rudraija 