***

Kad mēs dejojam uz pasaules jumta,

Lūdzu, mūs netraucē – vari tikt nostumta,

Ar visām sekām un globālo krīžu cenām.

Tāpēc ļauj mums dejot un priecāties lēnām.

*

Kamēr mums nav ko dalīt – viss rit ideāli

Tātad beidziet dalīt to mantu.Vai tas tik nereāli?

Mēs esam savādāki – svešiem neizprotami

Divatā vai starp tādiem pašiem sastopami.

/Aija Štube/

***