***

Cilvēki labie,

Patiesību meklējošie,

Daudz ko zinošie,

Saprotošie…

Kādēļ vajājat mani?

Draudat ar iznīcību

Un atņemtu brīvību?

Ko ļaunu es jums daru?

Apveltu jūs ar varu?

Vai zināt, kas es esmu?

Es – daļiņa no jums,

Es esmu jūsu domas

Meditatīvās, skaistās

Un arī tās, kuras liek

Mani iznīcināt.

Es esmu šīs pasaules

Daile un prieks.

Vai tas kādam jau lieks?

Vai visi jau Modušies?

Tie, kuri Nomodā, nevajā mani,

Tie saprot – es Likteņa zvani.

Es jūsu Džonatans – Kaija.

Es – ilūzija Maija!

/Aija Štube/

***