***

Ja es pa pusei tikai cilvēks esmu,

Vai cilvēcības likums mani skar?

Es dzīvās dabas daili sevī nesu

Kas Brīvo cilvēkgribu ietvert var.

*

Es mīlu tā, kā cilvēkam nav dots –

Ar visu sevi – katru šūniņu.

Tas naids, kas apkārt, šķiet, nav pamatots.

Tad kādēļ nebeigt ciešot radīt viņu?

*

Man jūsu naida bultas laupa spēku,

Jo pretī sūtu mīlestību – cik vien var!

Es nenosaukšu to, ko darāt jūs par grēku,

Vien atgādināšu – neviens šai karā neuzvar!

/Aija Štube/

***