***

Uz zemi un debesīm skatos un vēlos,

Lai labie ļaudis, nelaikā aizgājušie,

Augšām celtos!

Bet vēlme nepiepildāma

Un neziņa to vada.

Ir augšāmcēlies kādreiz kāds,

Kas debesīs sen valda.

Mierā vēro un neiejaucas,

Kad zemei pāri cilvēku neprāts traucas.

Tūkstošiem gadu cilvēki lūdz

Izbeigt ciešanas, karus,

Un sakiet, ko gribat, neredzu jēgu,

Skatīt cietēju, mirušo barus.

Cik ilgi vēl?

Ak, atvainojiet,

Šodien mēdz teikt citus vārdus –

Slavinošus, uzvarošus,

Paši tajos dzīvojot

Laikam jūtas droši…

/Aija Štube/

***