***

Mēs kritām kopā ar eņģeļiem,

Tikai nokritām zemāk,

Jo bijām augstāk

Par tiem.

Tādēļ eņģeļi joprojām

Bauda “savas paradīzes”

Priekšrocības

Un reizēm uzklausa kādu

Lūdzēju.

Paļauties uz eņģeļiem

Būtu pārāk naivi,

Bet cilvēkiem tas

Ir vispārraksturīgi.

Pielejas ar grādīgo,

izsauc eņģeli,

Bet nezin, ka atnāca

Ļarva no miroņa,

Kas nevar atrast

Mieru tajā pusē

Jau neskaitāmus

Garus gadus.

Ļarva pabarojās,

Dzērājs izgulējās,

Dzīve turpinājās.

Kas mainījās?

Kāds bija mērķis?

/Aija Štube/

***