Klusētājam

WP_20151011_001

***

Es lasu jūsu izmētātos akmeņus.

Esmu izstaigājusi takas un lielceļus.

Ja kādam patīk apsolīt un vēlāk klusēt,

Tas solītajam neatbilst pat ejot tusēt.

*

Bet nav tik traki – akmeņu man netrūkst,

Ne sviežamo, ne savācamo, jo tie nekūst

Ne siltā saulē, ne dienā saltā, vējainā;

Vien tavās acīs viss vēršas skaistā ainavā.

*

Un, kad tas pāriet, pelēcība nāk,

Ar tavu gribu un negribu tā rotaļāties māk.

Kur paliek tava brīvā griba, domas, kaislības,

Kad viss ir pelēks, bet tev jūtas atraisītas?

*

Tu zini, visiem nav tā prieka sajust to:

Zāli zaļāko un rudens rotu spilgto.

Vai domā, citi jūt tāpat, kā tie, kas bauda vīnu?

Tu zini, ka tā nav, bet klusē raidot vieglu smīnu.

/Aija Štube/

***

Trakais profesors

Image

***

Dienā,kad trakais profesors
Izvilka no kolbas ievziedu zaru,
Kurš simbolos runā,
Es nolēmu notēlot
Lielo Lomu klusēšanā.
Tai dienā ievziedi
Simboliski sabira
Manā Uguns Grāmatā
Un sadegot rūgti
Stāstīja kaut ko
Par nelaikā un nevietā ziedēšanu.
Bet profesors atklāja
Jaunu formulu
Ar ievziedu simbolu šifru,
Jo viņam bij’ svarīga
Ziedēšana kolbā un
Viņš bija traks…
/Aija Štube/
***