***

Ir tāda neredzama pasaules migla,

Kas ietekmē katru, kas piedzimis šeit.

Tās atklāšana nenotiek vai ir pārāk ilga,

Dažreiz to saprot, kad dzīvi laiks beigt…

*

Šī migla liek pasauli citādu redzēt –

Ar svešām acīm ikdienu skatīt,

Ar svešu gaumi liek “zvaigznēm” mirdzēt,

Un nesaprast, ka dzisīs tās jau rīt.

*

Patiesa daile šeit netiek novērtēta,

Par pelēku ikdienu to parasti sauc.

Dvēs’le izsalkusi badā tiek mērdēta,

Tie, kam tās nav, pasauli apceļot brauc.

*

Tie, kas šo miglu vēl nesaskata,

Fano par kiču un reflektē līdz

Tiem, kuri visiem to miglu pūš acīs –

Diskusijas šeit nepalīdz.

*

Redzošie tālāk par miglas robežām,

Uzzin, kas īsti šeit notiek, kāpēc.

Un viņu dvēselēs vieta ir bažām,

Redzētais nepriecē – tieši tāpēc.

*

Kad redzošo aizvien vairāk kļūs

Un vērtības neputēs stūros,

Tad pasaulē jauna cerība būs,

Ka ļaudis reiz nedzīvos “būros”.

/Aija Štube/

***