Spokoties, jokoties

spokoties-jokoties..

***

Kurš te ies baidīties un ar ķirbjiem svaidīties?

Konfektes un saldumus svešiem diedelēt?

Kam jums tādi helovīni – svešu zemju klaidonīši?

Pašiem mums ķekatās ir gan nāve, mironīši,

Stārķi, lāči, siena gubas un visādi kustonīši.

Spokoties, jokoties, maskās tērpties,

Citiem no man’jakiem krūmos slēpties…

Laiks šis ir tādiem visai labvēlīgs,

Tādēļ neesi pārāk lētticīgs.

/Aija Štube/

***

P.S. Visam šim jampadracim milzu negatīvu nozīmi piešķirošie, paši neredz to, ka ir pirmie “vīrusu saķērušie”, kas jau tagad “mošķu” agresijas varā nonākuši plosās pa i-netu. Nu, tie, kuri tā dara. Uztveriet to visu ar smaidu, ja drīkst ko ieteikt.:)

Ķirbis smaidīgais..

***

Tā nāca lēnām. Kopā ar to gaisma sāka pamazām zust. Kad tā “rāpoja” pa ielām un manu palodzi, tumsa bija pārņēmusi jau visu apkārtni. Tā bija vienkārši migla 31.oktobra vakarā. 🙂

/A.Š./

***