Iemūžini…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Iemūžini fotogrāfijās pavasari –

Lai paliek par piemiņu

Laikam, kad sals tevi dzels

Un sniega bumbas kāds vels.

*

Iemūžini pavasari, ja vari.

Tomēr tas nebūs kā īsts.

Reibina smaržu realitāte

Tagad un šeit –

Plaukst, zied un vīst.

*

Iemūžini ceriņa laimīti,

Pasmaidi sev un citiem.

Cik naivi mēs reizēm esam,

Cik atklāti pret visiem!

*

Cik labi, ka esam naivi,

Bet zinoši pieredzē,

Joprojām mums patīk sapņot,

Tikt ziedu paradīzē!

/Aija Štube/

***

Rudens

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Rudens paziņots oficiāli –

Vēsums, mitrums un lietus…

Dāliju sūtu tev speciāli,

Lai neņem galvā šos niekus!

*

Saules stari, dzīvības pulss

Arī rudenī, arī vēsā…

Dabā miers un skatiens tev mulss

Uz tiem, kas dāliju spilgtumu nēsā.

*

Nēsā apģērbā, nēsā smaidā,

Lēkā pār peļķēm gumijniekos…

Labāk izdzēst rūpes sev vaigā –

Paņemt prieku sakarniekos!

/Aija Štube/

***

Ar to, ko paši vēlamies no sirds!

Image

Ir ziemas miers,

Un vai tad nav vienalga,

Ka sniega vietā

Lietus līst

Un peļķēs neslīd kājas?

Ir gadu mija katram citādāka.

Ar sevi parunāt

Var atlicināt laiku.

Un ievēlēties vēlēšanās trīs.

Kad pulkstens ziņos – gadam nobeigums,

Būs pielikts punkts

Tām sāpēm, ciešanām un bēdām,

Jo gads ir jauns

Un jauna stunda gaida,

Kas piepildīta tiks

Ar to, ko paši

Vēlamies no sirds!

/Aija Štube 31.12.13./

Arī Mani tur sen jau neielaiž…

Image
Reiz dzīvoja visparastākais cilvēks. Notika tā, ka “vienā ne pārāk jaukā brīdī” viņam dzīvot kļuva neizturami smagi, un viņš aizgāja uz baznīcu.
Tur pie viņa pieiet viens cilvēks:
– Nepareizi rokas turi!
Pieskrien otra:
– Šādā apģērbā nedrīkst iet dievnamā!
Trešā burkšķ:
– Sveci droši vien uz ielas, nevis baznīcā nopirki?
Aiz muguras kāds biksta:
– Nepareizi krustu met!…
Beigās pieiet pie cilvēka kāda pēc izskata ļoti pareiza un zinoša sieviete un pamāca:
– Ziniet, labāk izejiet no baznīcas ārā, nopērciet sev grāmatiņu par to, kā šeit jāuzvedas, un tikai tad nāciet!
Izgāja cilvēks no baznīcas, apsēdās uz soliņa un sāka rūgti raudāt…
Un pienāk pie viņa Kristus:
– Kāpēc raudi, cilvēk – Dieva bērns?
Mani pat baznīcā nelaiž!
Apkampa viņu Kristus, piemiedza ar aci un klusu teica:
– Tu neraudi, viņi arī mani tur sen jau neielaiž…
***
/tulk. no Facebook ieraksta/