***
Aizver savu datoru un ejam!
Ejam dabā lasīto vērot.
Tur – pa ceļam smieklus sējot,
Var aizmirst sajūtu “sērot”.
*
Novērs no spoguļa savu skatienu
Un paskaties acīs man!
Vai redzi tur Sansaras ratu?
Un Mūžības zvani kā skan?
*
Tik neņem to visu galvā –
Tas viss ir apmāns, bet jauks.
Tu sajūti reāli balvā
To, ka zem kājām ir lauks.
*
Nav tava datora gudrību.
Ar visām tām saplūsme zūd.
Toties tu izjūti dzīvību,
Kura nezūd, bet zied!
/Aija Štube/
***
***
Es iesmeļu pasauli plaukstās
Un ļauju, lai tā līst –
Zili ezeri, dzīvība
Manās debesīs!
/A.Š./
***
***
Šo dzīvi tu mīli vairāk
Par visu, kas tajā ir dzīvs,
Un kas gan būt var vēl daiļāk,
Ja garā esi tu brīvs?
*
Vien mēģini iemīlēt dzīvo,
Kas apkārt tev čalo un dzied.
Dzīvi var atdot par brīvo,
Bet dzīvība zaļo un zied!
*
Bez noteikumiem tā dāvā
Tev visu sevi un vēl…
Vien nesēdi puskrēslā blāvā
Nāc ārā, kur paSaule kvēl!
/Aija Štube/
***
***
Tu daudz un gudri runāji – es neklausījos,
Un tu par šo nevērību apvainojies.
Tie ir vienkārši vārdi – es teicu,
Es vārdā nenosaukto, pašu Dzīvību sveicu!
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Tu esi daile –
Manu augstkalnu
Smaile.
Tava dzīvība
Pulsē
Reizē ar manējo.
Es esmu tevī ieaugusi
Ar saknēm
Neizraujamām.
/Aija Štube/
***
***
Ja tu spēj un ja tu vari,
Izej apsveikt pavasari!
Augšāmceļas dzīvība,
Dabas dotā brīvība.
Uz tauriņa spārniem atnesta,
Ikvienam tā sirdī tiek iedvesta.
Ieskaties ziedos – tie smaida,
Un sals tos nenobaida.
/Aija Štube/
***
***
Iesmel zelta saules lāsi
Debess zilā karotē.
Vēro atgriešanās kāsi –
Gājputni jau Dzimtenē.
*
Narcises un hiacintes
Reibina ar smaržu,
Dzīvību sveic sniegpulkstenes.
Visu šo kā krāsu rotu
Es pie sirds jau spraužu!
*
Pavasaris, pavasaris!
Kas var gribēt sniegu?
Ledus bluķis izkusis
Dzīvībai par prieku!
*
Mani sveic no visām pusēm
Virtuālām puķītēm.
Tas ir labi, grūti būtu
Salikt tās pa vāzītēm!
*
Saule tumsu apēdusi.
Vai nav gandarīta?
Visas skumjas kausējusi –
Daudz jau padarīta!
*
Tomēr priekšā tumsas vāli
Piedraud uzsākt karu.
Sauciet palīgos ik Brāli,
Padzīt svešo baru!
*
Ejiet saulē – Saulcerītes,
Ejiet – Zemes dēli!
Mums vēl uz šīs pasaulītes
Sirdis pukst un kvēli!
/Aija Štube/
***
***
Mēs skrienam caur brikšņiem,
Saduramies ar ērkšķiem,
Mēs pakrītam tā,
Ka ar seju melnzemē.
Mūsu basās kājas sen pieradušas
Pie čiekuru, akmeņu masāžas,
Un tērpi nav bārbiju kleitas.
Mēs vienkārši brīvību baudām
Mūsu zemes brīvajā dabā,
Un pat, ja mums sāp,
Mēs dvēselēs smejam,
Jo tā mēs jūtam galveno –
To, ka dzīvojam!
/Aija Štube/
***
***
Labrīt!
Ir Saules Spēka vēlējums
un visai dienai Svētība
Ikvienam dzīvajam!
*
Ja vien šī frāze
Nav ikrīta reflekss –
Pieklājības pēc.
*
Labrīt!
Un vakardienas
mošķi, sliktas atmiņas –
Cauri Zemei krīt!
/Aija Štube/
***
***
Tur, kur elektroni
izlemj,
uz kuru pusi lidot,
lai mērķī satiktos
un izveidotu
alternatīvo mani,
lido idejas
un variācijas par tēmu –
Dzīvības Likuma zvani.
/Aija Štube/
***
rudraija 