***

Vai kāds man jautāja,

Kad dzīves šūpolēs cēla

Un tās spēcīgi iekustināja?

Pie dzīves turoties,

Kūleņus likten’s vēla,

Un daži teica, ka tā ir attīstība.

Man zināma ir cita patiesība.

Izkritušie nepastāstīs,

Tie, kas turās – paklusēs.

Mūsu domas, griba, spēki

Augšām ceļas šūpolēs!

Zudīs nespēja un grēki,

Augstāk lido debesīs!

/Aija Štube/

***