***
Aizlauztiem spārniem
Eņģeļi lidot mēģina.
Salauztām sirdīm
Cilvēki dzīvo
Un ilgojas pēc spārniem,
Lai aizlidotu tur,
Kur nesāpina nekas.
Eņģeļiem spārni
Pa zemi velkas,
Uzsūcot šīs zemes dubļus,
Kļūst netīri un smagi.
Un neviens vairs viņus
Nenosauc par eņģeļiem…
Cilvēki un eņģeļi
Ilgojas pēc rītdienas gaismas.
Nekas nenāk tāpat “no gaisa” –
Debesīs ir radusies plaisa…
/Aija Štube/
***
Notis šiem vārdiem:
***
Es iesmeļu pasauli plaukstās
Un ļauju, lai tā līst –
Zili ezeri, dzīvība
Manās debesīs!
/A.Š./
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
*** SIRDSSILTS SVEICIENS VASARSVĒTKOS! ***
***
Baltas domas
Kā baltas kastaņu sveces
Pret debesīm tiecas,
Un atbilde nepaies secen.
/Aija Štube/
***
***
Uz zemi un debesīm skatos un vēlos,
Lai labie ļaudis, nelaikā aizgājušie,
Augšām celtos!
Bet vēlme nepiepildāma
Un neziņa to vada.
Ir augšāmcēlies kādreiz kāds,
Kas debesīs sen valda.
Mierā vēro un neiejaucas,
Kad zemei pāri cilvēku neprāts traucas.
Tūkstošiem gadu cilvēki lūdz
Izbeigt ciešanas, karus,
Un sakiet, ko gribat, neredzu jēgu,
Skatīt cietēju, mirušo barus.
Cik ilgi vēl?
Ak, atvainojiet,
Šodien mēdz teikt citus vārdus –
Slavinošus, uzvarošus,
Paši tajos dzīvojot
Laikam jūtas droši…
/Aija Štube/
***
***
Vai kāds man jautāja,
Kad dzīves šūpolēs cēla
Un tās spēcīgi iekustināja?
Pie dzīves turoties,
Kūleņus likten’s vēla,
Un daži teica, ka tā ir attīstība.
Man zināma ir cita patiesība.
Izkritušie nepastāstīs,
Tie, kas turās – paklusēs.
Mūsu domas, griba, spēki
Augšām ceļas šūpolēs!
Zudīs nespēja un grēki,
Augstāk lido debesīs!
/Aija Štube/
***
***
Atveriet debesis!
Tur viens bēglis
Neatvadījies
Iekāpis teleportā
Un pazudis
Rudens miglā….
Nelietis?
Malacis?
Vienkārši
Meža vecis.
Atveriet debesis!
Tas vēl nebija viss!
/Aija Štube/
***
rudraija 