***
Ja es pa pusei tikai cilvēks esmu,
Vai cilvēcības likums mani skar?
Es dzīvās dabas daili sevī nesu
Kas Brīvo cilvēkgribu ietvert var.
*
Es mīlu tā, kā cilvēkam nav dots –
Ar visu sevi – katru šūniņu.
Tas naids, kas apkārt, šķiet, nav pamatots.
Tad kādēļ nebeigt ciešot radīt viņu?
*
Man jūsu naida bultas laupa spēku,
Jo pretī sūtu mīlestību – cik vien var!
Es nenosaukšu to, ko darāt jūs par grēku,
Vien atgādināšu – neviens šai karā neuzvar!
/Aija Štube/
***
***
Ar zaudētājiem mēs neiesim.
Mēs iesim ar tiem, kuri uzvar
Šo cīņu mūžseno un aizmirsto,
Par izlaušanos reiz saukto.
Var saukt to par Apskaidrību,
Domu tīrību, Daili un Gaismu,
Bet labāk ir nesaukt un paklusēt –
Labāk ir sirdsmieru turēt.
/Aija Štube/
***
***
Tas smagums un skumjas reiz akacī grims,
Un miera ostā piestās miera kuģis.
Ļaunums un draudi, uzbrukumi rims,
Zem kājām būs stabils bruģis.
*
Eksistenciālais izmisums dekadencē dzen,
Kur vien skaties – lēti šovi, veikali ar kiču.
It kā jau tas izdzīvots un saprasts sen,
Bet sirdī nepieņemts, dod kaudzi jaunu skiču.
*
Ar to, kā varētu būt, kā Cilvēki Daili rada!
Tas nemaksā gandrīz neko – vien gribu labu.
Bet apdziest šie centieni – daudzi grib, lai tos vada,
Un no senajiem laikiem vēl pārāk daudzi “tabu”.
*
Kādēļ pētāt Saules aptumsumus?
Kādēļ Pavasara saulgrieži nav sirdī?
Un dzirdu tik daudz skarbus iebildumus,
Kuri paši sevējos ar indi labprāt dzirdī.
*
Un neticība pārņem – nav šeit cilvēkvide,
Kas izmaiņas uz labu spētu vest.
Bet varbūt vāja kļuvusi man dzirde,
Ja visus agresorus gribas katlā mest.
*
Lai vārās, izvārās un mieru rod,
Un tad varbūt nāks arī saprašana,
Ka ne jau sīki strīdi uzvaru mums dod,
Bet tieši kara cirvju aprakšana.
/Aija Štube/
***
***
Kaut agresori par kariem runā, domā un spriež,
Uz naidu citus kurina – kas pašu dvēseles grauž.
Zinātne, Kultūra, Daile pasauli tālāk griež,
Un tos, kuri provocē tautas – atkritumos sviež.
*
It visur uzvarēs Daile – saullēkti, ziedi un smaids,
Ar vīteņiem apaugs tanki un balti apsnigs naids.
Un skolās tiks mācīts par Ceļu, kā laimīgam cilvēkam kļūt,
Un daudzi sapratīs domu – ar SirdsBalsi vienotiem būt.
*
Jau gadsimts būs cits un svētki par godu Uzvarai būs.
Šī Uzvara pār naidu par laimes atslēgu kļūs.
Būs skolām misija cita – mācīt, domāt un lemt,
No bezgala zinību akas prast Patiesību smelt.
/Aija Štube/
***
rudraija 