Informācijas karš

Informācijas karš

***

Ar svešiem ieročiem

Uz šķietamu uzvaru…

Priekš savējiem?

Pret svešajiem?

Vai skaidri jau zināt,

Kas ir jūsu “svešie”,

Uz kuriem jūs piekristu šaut?

Varbūt tie radinieki,

Kuru smadzenes

Izskaloja sveša informācija.

Un kā ar to skalošanu jums?

Salika vietā, ko gribēja –

Arī to, lai jūs histēriski

Viens uz otru rietu,

Svešiem līderiem pakaļ skrietu,

Svēti ticētu, ka domājat

Un izlemjat pats.

Šaubīgos aģitējat.

Ar putām uz lūpām

Mēģināt pārkliegt citas

Informācijas retranslatorus.

Jūs paši sen esat pārvērsti

Staigājošos retranslatoros –

Zombijos bez dvēselēm,

Jo Cilvēki uz cilvēkiem nešauj

Pēc kārtējās informācijas devas

Uzņemšanas, bez domāšanas,

Apziņas, saprāta pieslēgšanas.

Cilvēki aizstāv savu tuvāko dzīvību

Un tiesības katram dzīvam būt!

Cik viegli šai laikā apmaldīties,

Ja sirdī tukšums, nav tur kas jūt,

Viegli par svešiem atkritumiem kļūt.

Bet Mērķi ir dziļāki –

Izdzīvos tikai Cilvēki!

/Aija Štube/

***

Nākotnes tik dažādās…

10417807_825673630802793_270284674572576449_n

***

Viesulis dvēseles dzīlēs

Virspusē nav pamanāms.

Parasti notiekot otrādi –

Man viss ir savādāk.

*

Sirdsbākā gaismiņa mirgo:

Reizēm izdziest, tad spīd.

Vikingu kuģi tur siro,

Rēgu burinieks vīd.

*

Starp Būt un Nebūt Zemi

Es eju, bet satraukums lieks,

Jo sen jau šķērsoti kalni,

To varenums – pasaules nieks.

*

Par vienu nebeidzu jūsmot,

Tas puķu bērniem tāds nieks –

Sirds uguntiņa liek mirdzēt

Kā laimīgās bērnības prieks.

*

Tur uguntiņai liek mirdzēt

Ik katra smaids, kas to nes.

Un šādi spēju es redzēt

Cilvēku nākotnes.

*

Nav naids, nav kari un strīdi

Par naudu un varu ikbrīd.

Cilvēki citādu dzīvi

Dzīvo, vēl citiem -”Labrīt!”

*

Cik daudzi viņiem sekos

Un ignorēs svešos, kas liedz

Redzēt, kā diplomātiskos trikos

Par tautu tie zirdziski zviedz.

*

Puķu un dziesmu laikus

Uz laiku ir jāatliek,

Kad prātos pūš maldu tvaikus

Un vērtības kropļotas tiek.

*

Šai jaunā krēslas pasaulē

Vērtības savādāk sauc –

Izvārties studijas pagaldē

Tad mikrofonā kauc.

*

Uz kājām ja neturies,

Pie mikrofona balsties,

Par nodzerto balsi nestreso –

Fonogrammas to aizstās.

*

Par visu, kas iznīcināts,

Par visu, kas sagrozīts,

Par visu šo Noziegumu

Drīz atbildēs Parazīts!

/Aija Štube/

***

Sarkanā

Sarkanā..

***

Es ieslēdzu gaismu,

Un notiek apbrīnojamais –

Sarkanā krāsa parāda pati sevi,

Neizstarojot no sevis gaismu.

Gaismas avotu neviens pat neievēro.

Ievēro atstarojošo sarkano.

Kāds večuks sāk greizi dziedāt vecu popdziesmu:

Nāc par puķi, nāc par puķi vakarā, koši sarkanā…”

Cits nervozi zveļ viņam

Pa skaņu izdalošo orgānu,

Un atskan kliegšana

Kopā ar lamāšanos.

Varbūt nevajadzēja tik rupji?”

Mēģināja iebilst sanitārs.

Bet puķes tur tiešām nemaz nebija.

Sarkanā krāsa uzbudina,

Aktivizē seksualitāti un agresiju”,

Testa lapā bezkaislīgi ieraksta psihologs.

/Aija Štube/

***

Brīvajiem gariem

Brīvajiem gariem

***

Rūnu vārti pavērās –

Ieskatīties ļāvās.

Redzēju kā apjukušie cits pie cita kļāvās.

Tauta pārāk vadāma –

Drīz Gans jums atradīsies,

Bet neticiet, ka tas būs “labais gans”,

Kam akli noticēsiet.

To drīz vien nožēlosiet,

Bet par vēlu būs –

Jūsu zemes drīz par Svešo īpašumiem kļūs,

Un jūs tiem kalposiet,

Par viņiem balsosiet,

Ja kalpa gars ir gēnos

Un dieviņš saprātu

Nav dusošajiem devis.

Un katrs parādīs, ko viņa dvēs’le slēpj –

Ar ko tie savus viltus pavedienus vērpj.

Ja esi Cilvēks – sirdī brīvs,

Tad dzīvosi kā vienmēr,

Jo zini – brīvam Gars ir dzīvs

Un patiesību saprast spējīgs.

Tas Vārdu atšķirt spēj no tenku sievu mēlēm.

Kas pakļaujas ikvienam nozombētam prātam.

Ir bijis laiks, lai iemācītos pastāvīgi spriest

Un Liktens stūri pie Savējiem griezt!

/Aija Štube/

***

Lai notiek tā!

Lai notiek tā

***

Trejdeviņi zibeņi nāks pār tiem,

Kas gvelž par tautas labumu,

Bet paši savus murgus nekontrolē

Un prāta aptumsumā

Cilvēkus sāk vajāt

Par neko!

Tāds pateiks savam asinssunim:fas!

Un kādu saplosīs,

Ja saimniekam tas izpīpētos gļukos

Ir ticis garu iestāstīs,

Un viņš vēl uzskatīs

Par taisnību ka cīnās…

Pirms citu tiesāt ej,

Pats savu pūķi uzvari,

Lai apziņa top skaidra

Pašos pamatos,

Lai redzi, kas ir kas,

Un manipulatoru idejas to neskar!

Bet lāstu nesēji, teicēji un izplatītāji

Tos trīskārt saņems atpakaļ

Lai notiek tā!

/Aija Štube/

***

P.S. Šis tapa sakarā ar kādu personu, vārdā ARTIS Bērziņš PĒRKONS卐, kurš mani vispirms draugos uzaicinājis, kādu dienu, bez jebkāda iemesla, sarīkoja pret mani “raganu medības” – nozaga manu fotogrāfiju no profila, un publiski, norādot uz manu profilu, aicināja mani vajāt. Par lāstiem vēstulēs, uz kurām pat neatbildēju, šeit neminēšu neko. Dots devējam atdodas tik un tā.

Pastāsti

Pastāsti

***

Eņģeli baltais

Pastāsti man,

Kā tavi sniega

Zvārguļi skan?

Vai aiz mākoņiem

Saule vēl spīd?

Vai tavi radi

Tur ceļas vai krīt?

Vai tu cilvēkiem

Cerību dod,

Kad tie uz Zemes

Mieru neatrod?

Eņģeli baltais,

Pastāsti man,

Un maniem draugiem

Arīdzan.


/Aija Štube/

***