***
No kurienes radās vārds Aija?
Jaunsudrabiņa romānā?
Citur nav manīta tāda –
Vārdliču izdomāta.
/Aija Štube/
***
Dienas atbildes nāca tādas:
***
No kapa atsūtīšu glīti noformētu pēdējo sms:
Paldies par to, ko atstājāt bez atbildes!
No kuģa grimstoša bēg visas veiklās žurkas,
Pa ceļam apgāzdamas savārīto ķezu burkas…
Ir žurkas viltīgas uz veiklas skrējējas pār līķiem,
Kas nesen skaitījās pie viņu radiniekiem…
Tāds likums tikai dzīvniekiem, jo cilvēkiem ir Dievs,
Kas sirdsapziņas balsī runāt mēdz, ja sirds vēl dzīva.
Bet vēroju – ne sirds, ne dvēsele, vien instinktdaba brīva,
Pār ļaužu motivācijām un izdarībām valda.
Tu salūzi un saslimi, mans draudziņ bijušais?
Pats vainīgs, netērē vairs manu laiku – tu to kavē,
Bet man vēl Kanāriju salās jābūt pievakarē!
Mans jautājums vienkāršs, bet atbildams laikam ne visiem
Ar augstāko izglītību, grādiem, diplomiem bruņotiem:
Kā cilvēks no dzīvnieka atšķiras jūsuprāt,
Ja instinkts ir pirmais, kas motivē palikt vai bēgt?
Ir laiks šo domāšanas veidu likvidēt vai slēgt?
No kapa varbūt atsūtīšu glītu sms:
Paldies par to, ka atstājāt bez atbildes!
/Aija Štube/
***
***
Senlaicīgā rāmītī
Mona Liza smaida.
Tavā viedā sapnītī
Jautājumus gaida.
*
Viņa būs tavs orākuls –
Pajautā par jēgu,
Kādu dod tavs pārākums,
Pārvērties par rēgu?
*
Kādēļ dabas likumi
Neietekmē tevi?
Iekodēti tikumi:
Paceļot, cel sevi!
*
Vai tā doma tava ir,
Kura ceļā vada?
Ja no troļļiem neatšķir
Cilvēkus, kas rada?
*
Kāpēc laimi meklējot,
Nelaime nāk klāt?
Un ar mietu pamājot,
Sāk tev līdzās slāt?
*
Sākot uzdot jautājumu,
Atbildi jau zini,
Nogurušo orākulu
Mierā liec un svini.
*
Svini savu apskaidrību,
Mieru, zinātkāri,
Raidot smaidu dziļdomīgu
Monai Lizai pāri…
/Aija Štube/
***
rudraija 