***

Laikā, kad viss plaukst un zied,

Nepieklājas runāt par nāvi.

Bet uz soliņa apsēžas večiņa,

Un stāsta par ezerā noslīkušo meitiņu,

Un nesen no dzīves aizgājušo vīru.

Bet apkārt viss plaukst un zied.

Tikai kādam zemē iekrīt asara.

Un varbūt tur uzziedēs zieds,

Kad pāri mums ies vasara…

/Aija Štube/

***