***
Ziemsvētki atnāca pelēkā dienā.
Drīz jau tumsa aprija tos.
Tumši meži, tik mājiņā vienā
Dega sveces un bērni līksmoja.
Nāca citi no malu malām –
Zināt gribēja, kā svētkus svin.
Apskatīja visu kā nākas,
Devās mājās, pušķoja egli,
Svecītes iededza, dziedāja dziesmas,
Un svētki ienāca katrā mājā.
Katrā sirdī ienāca prieks.
/Aija Štube/
***
***
Ir atkal rīts –
Tāds nomācies, bet silts.
Es gaidu sniegu – pūkainu un baltu.
Ja man šis baltums saltu,
Es sniega pili celtu,
Kur deportēt to simtu…
Blēdīgo un klaunu,
Un ārā nelaistu.
Lai tauta izvēlās to vietā citu,
Kas gādātu par cilvēku,
Neaplaupot to.
Ir atkal rīts –
Laiks paveikt labu kaut ko.
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Ziemassvētku sajūta –
Vienmēr tā ir citāda.
Tagad tai mākslīgas
Izjūtas ir klāt…
Necentīšos tādēļ
Ziemassvētkus glābt,
Mēģināšu sevī
Tās atkal modināt.
/Aija Štube/
***
***
Bez saules nebūtu nekā,
Bez saules mēs nebūtu mīlošie.
Mēs esam saules bērni –
Daili redzošie un radošie.
/Aija Štube/
***
***
Sniedz man roku,
Es tev savu sniegšu,
Varbūt ziemas brīnumu
Šādi uzburšu.
Ziedēs logos puķes –
Ledus meistardarbi.
Zudīs visi draudi –
Cilvēk, neraudi!
Prieks un cerība
Palīgā nāks.
Sniegs – pāri visam
Kā palags balts.
Eņģeļi smaida,
Redzot mūs smaidam,
Bet, ja mums skumji –
Palīdzēs tie.
Sniedz man roku,
Es tev savu sniegšu.
Ja visi mēs tā darīsim –
Sirdsmieru baudīsim.
/Aija Štube/
***
***
Lai izjūtam
patiesu
sirdsmieru
un mīlestību!
Lai dāvājam
prieku
tiem, kam tā
mazliet trūkst.
Saprāta spēks
lai mums atver
pareizās durvis,
jo nepareizajās
mēs laužamies
pārāk bieži,
pārāk uzstājīgi,
kamēr īstās
durvis ir jau vaļā
un gaida mūs!
Ejam?!
/Aija Štube/
***
***
/Aija Štube/
***
***
Kādēļ gribi mani vainot?
Vaina vainai pretī skrien.
Kaušanās iet ne pa jokam,
Kamēr kāds jau noguris.
*
Noguris no tukšiem strīdiem,
Izlīgumu gaidi tu.
Daži vispār neprot dzīvot,
Ja to strīdu dienām nav.
*
Strīdos es ar kaimiņieni –
Uzvesties tai pamācot.
Lido katru dienu “trauki”,
Uzdzīve un lamas tur.
*
Strīdos es ar sētnieci –
Kādēļ logi netīri?
Viņa atbild – man nav laika
Alga pārāk niecīga…
*
Strīdi provocē uz karu,
Bet vai kāds to karu grib?
Paklausīgie tā kā lelles
Klausa biorobotiem.
*
Varbut tomēr nestrīdēties –
Izdarīt, ko vari pats.
Gandarījums šāds ir lielāks,
Jo bez strīdiem valda miers.
/Aija Štube/
***
***
Sasalušu gaismu
No tevis saņemu.
Tāpat kā nāves ziņu
Ir jāvar – pieņemu…
Sasalusī gaisma
Sirdi nesilda.
Ko gan lai tā silda –
Esi tālumā…
It kā esam kopā,
It kā atsevišķi,
Salts vējš man matus plosa,
Salta gaisma – dvēseli.
/Aija Štube/
***
***
Kad mēs dejojam uz pasaules jumta,
Lūdzu, mūs netraucē – vari tikt nostumta,
Ar visām sekām un globālo krīžu cenām.
Tāpēc ļauj mums dejot un priecāties lēnām.
*
Kamēr mums nav ko dalīt – viss rit ideāli
Tātad beidziet dalīt to mantu.Vai tas tik nereāli?
Mēs esam savādāki – svešiem neizprotami
Divatā vai starp tādiem pašiem sastopami.
/Aija Štube/
***
rudraija 