***
Dāvājiet cilvēkiem prieku.
Dāvājiet, pat ja jums nav.
Dāvājot dotais atdosies
Trīskārt vai desmitkārt.
*
Cilvēki pieprasa naudu –
Prieku nopirkšot paši.
Katram vajag šo baudu
Aši, aši, aši…
/Aija Štube/
***
Kad ceriņi zied
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Laikā, kad ceriņi zied –
Mana dvēsele klusām dzied.
To smarža tik reibinošā
Ir saprātu apburoša.
Nekur vairs negribas steigties.
Zinu, šis laiks ātri beigsies.
Tādēļ baudīt šo brīdi
Alkstu no sirds katru mirkli.
Laikā, kad ceriņi zied,
Man gribās ārā iet –
Kā mazai meitenei skraidīt,
Pavasari baudīt, smaidīt.
Viss ir vienkārši skaisti –
Dabas gari ārā ir ir laisti!
/Aija Štube/
***
Bohēma
***
Sapnī tu pie manis ciemos nāci
Ar šmakovkas burku,
Bez zacenes.
Mēs aicinājām viesus,
Viņi aicinaja mūs,
Un mums bija bohēma.
Bija pat zāle…
Nebija reibuma sajūtas.
Tas radīja satraukumu,
Jo bohēma bez reiboņa
Nav iedomājama,
Vai ne?
/Aija Štube/
***
Izlaušanās
***
Es izlauzīšos gaismā un būšu,
Kādam par brīnumu vai pieredzi kļūšu.
Ja viss atkarīgs no gribasspēka,
Laiks atteikties no negribēt grēka!
*
Es akmens džungļos uzziedēšu,
Ar savu klātbūtni skumjos dziedēšu.
No drūmā bezcerības sprosta
Izvilkšu kā glābšanas josta.
/Aija Štube/
***
Laimīgāk…
***
Tad, kad nenāk miegs,
Es veros zvaigznēs
Un iztēlojos,
Kā bija tur –
Sen atpakaļ,
Pirms Laiks
Sāka eksistēt
Un Telpa izpletās.
Un mana nojauta
Liek sajust,
Ka viss bija citādāk –
Laimīgāk…
/Aija Štube/
***
Kas tu esi?
***
Kas tu esi, Radītāj?
Kur tu esi?
Un – priekš kam?
Katram atbilde ir cita.
Pārāk dažādi mēs esam,
Lai gan cilvēks
It kā simbols
Kaut kam vienotam
Uz Zemes.
Ticības tik atšķirīgas.
Lai gan katrs
Savu mīl.
Uzskata par pareizāko,
Citus reizēm nosodot.
Tie, kas netic nemirstībai,
Tic, ka tālāk nekā nav.
Nu, bet arī tā ir viena
Ticība no vairākām…
Varbūt esam programmēti
Citplanētu radījumi.
Varbūt izraidīti ellē,
Nu, bet elle – Zeme šī?
Domā domu dziļu, plašu –
Varbūt Atklāsme būs klāt –
Arī es reiz izdomāju…
Neteikšu tik, ko un kā!
/Aija Štube/
***
Sastādi sarakstu
***
Sastādi sarakstu – palaid pa vējam –
Mēs darām visu, ko varam un spējam.
Iespēju izziņa mieru tev dos.
Zaudēto tomēr tā neatdos.
*
Sastādi sarakstu – atdod to man,
Likšu klāt citu sarakstam.
Sadedzināšu ugunskurā –
Spilgtā, karstā, neaizmirstamā.
*
Nestādi sarakstu – dzīvo šo dienu.
Dzīvo kā pēdējo dienu ikvienu.
Laiks un Liktenis atnesīs jauno –
Sapratni citu par labo un ļauno.
/Aija Štube/
***
Šonakt
***
Šonakt es negulēju, un tevi sameklēju –
Starp sapņu atlūzām asām, tu staigāji kājām basām.
Šonakt es tevi saucu, un laikus nesajaucu –
Paņēmu tevi aiz rokas un vedu pa savām takām.
*
Tu sekoji negribīgi, skatījies atriebīgi,
Bet man tas bija vienalga – mans mērķis nav alga.
Kad nonācām zaļā pļavā, tu iekliedzies balsī skaļā –
Tā satricināja gaisu, un padzina rēgu baisu.
*
Es aicinu tevi tālāk, par to mēs runāsim vēlāk.
Tev atgūties nāksies vēl brīdi, lai pazūd visi strīdi.
Uz īstajām mājām tu nāksi – pa gabalam kopā vāksi
Visu, kas bija zaudēts, no jauna tas tiks audzēts!
/Aija Štube/
***
Līst…
***
Lietains rīts.
Viss miglā tīts.
Sapnis pārtraukts
Paliks nenoskatīts.
***
Ārā līst,
Dvēselē brūces dzīst.
Gribās izteikties dzejā,
Un iemest to visu sejā.
Tikai nezinu kam…
Varbūt Nelabajam?
Bet Nelabais
Uzsmaida Labajam,
Redzot to klusām
Aizejam.
Ārā līst.
Brūces dzīst.
Domas nerātni
Apkārt klīst.
/Aija Štube/
***
Prieks
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Kad mūsu zemei ziedonis pāri iet,
Agrie putni vītero un dzied,
Tad visiem sirdī ienāk prieks,
Un tas nevienam nebūs lieks!
/Aija Štube/
***
rudraija 