* * *
Tavs punkts kā šāviens pierē..
Un nav vairs svarīgi, kāpēc, par ko..
Ledus kristāli pamazām apņem
Manu vēl vāri pukstošo sirdi..
Auksts sniegs un karstas asinis..
Tev bija vienalga?
Man nebija…
/Aija Štube/
* * *
* * *
Tavs punkts kā šāviens pierē..
Un nav vairs svarīgi, kāpēc, par ko..
Ledus kristāli pamazām apņem
Manu vēl vāri pukstošo sirdi..
Auksts sniegs un karstas asinis..
Tev bija vienalga?
Man nebija…
/Aija Štube/
* * *
***
Nav vairāk man ko teikt..
Tu visu zini pats..
Es vienkārši ļoti mīlu Tevi –
Daudz vairāk un dziļāk par sevi..
Tu to zini – par spīti šķēršļiem visiem..
Tu esi un būsi.. un mēs iesim..
Caur asarām uz zvaigznēm –
Uz priekšu, vienmēr uz priekšu!
/Aija Štube/
***
Veltījums mīļotajam cilvēkam.

***
Vakar kārtējo reizi zaudēju spārnus, kuri bija sākuši augt.
Nevajag draudēt, nevajag ārstus saukt.
Vienkārši pavasarim pēkšņi trūkst dzīvīgā zaļuma
Un taviem vārdiem patiesu jūtu skaistuma…
/Aija Štube/
***
***

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Mani mīļākie ziedi ir jasmīni,
Kaut trausli kā dzīves pavedieni.
To smarža nāk manī un atdzīvina,
Senās, bijušās jūtas atmodina.
Uzmundrina, apreibina, pamodina…
/Aija Štube/
***
***
/Aija Štube/
***
***
***
***
Mēs aiziesim kā uzvarētāji,
Atstājot aiz sevis
Ziedošus dārzus
Un smaidošus cilvēkus.
Mēs vienmēr būsim uzvarētāji,
Pat ja zaudēt piespiedīs sveša vara.
Jo tikai svešie grib karot un postīt,
Atstājot aiz sevis kritušos,
Izpostītas mājas un ģimenes,
Kurās bērni ar asarām acīs
Pēc maizes un siltuma lūdz.
Mēs aiziesim kā uzvarētāji,
Lai atgrieztos,
Kad cilvēku saprāts
Neprātu uzvarēs.
/Aija Štube/
***